Kā fotogrāfs devās sievu lūkoties :)

"Šitā vecā ķēve nemaz vairs nevelk! ", padomāja Spicā kungs, ar kreiso kāju izkāpdams no gultas. "Nekādas jēgas no viņas ne gultā, ne saimniecībā! Slinka un izlaidusies! " Dienas gaitā kungam nostiprinājās pārliecība, ka jāmeklē cita sieva! Jo vairāk, ka ar līdzšinējo nava pat salaulājies - tāpat reiz bija metuši kauliņus kopā. Kādreiz jau viss bija čikiniekā, bet kur tas laiks! Ja apkārt Spicā kungam negadītos aizvien jaunas un glītas (slapjās) modeles, tad doma par jaunu sievu drošvien nemaz neienāktu prātā. Bet redzot tās stirniņas ar slaidām un ne tik slaidām potītēm, Spicā kungam biež vien sareiba galva un deniņos sāka pulsēt. Divas reizes slapjās fotosesijas laikā pat saslējās viņa vīrišķība, kas likās jau aizmigusi mūža miegā. "Tātad es vēl esmu lietojams rumaks un vaina slēpjas tikai ķēvītēs! ", nosprieda fotogrāfijas lielmeistars un nosprauda mērķi lūkoties sev jaunu sievu, vislabāk starp savām modelēm. Sacīts - darīts! Viņš piezvanīja kādai no savām vissmukākajām (slapjajām) modelēm un piedāvāja fotosesiju. Mežā pie strautiņa, kur jau sniegs bija nokusis. Piesolīja pat 10 eirikus par fotosesiju, jo zināja, ka modele Rasas pile ir kāra uz naudu.

Norunātajā pēcpusdienā viņi satikās. Tā kā Spicā kungam autiņa nebija, viņš apsēdināja Rasas pili sava mopēda Rīga-12 aizmugurē un pukšķināja meža virzienā. Mopēdu Rīga viņš bija mantojis no sava tēva un turēja to savā šķūnītī labā darba kārtībā. Patiesību sakot, seniors - mopēds bija pat labākā darba kārtībā nekā viņa slinkā dzīvesbiedre, neskatoties uz to, ka viņa bija veselus 9 gadus jaunāka nekā mopēds. Vienīgais, ar ko viņa varēja iekabināt tam, bija tarkšķēšana, kas viņai izdevās pārliecinoši skaļāk nekā motorizētajam kumeļam.

Nonākuši mežmalā pie strauta, Rasas pile izpakoja no Rimi maisiņa baltas basenes, kas viņai bija saglabājušās no vidusskolas izlaiduma 2004.gadā. Kaprona zeķbikses viņa atstāja kājās, lai siltāk, kleitai pa virsu bija uzģērbta īsa mākslīgās kažokādas jaciņa, ko fotografējot, vienalga nevarēs redzēt. Neies jau viņa nosalt dēļ 10 eirikiem! Spicā kungs tikmēr izņēma savu aparātu (nu to, ar ko var fočēt, nevis to, ko jūs padomājāt! ) un kopā ar Rasas pili sāka meklēt piemērotāko vietu un rakursu strautiņā. Ja Rasas pile būtu zinājusi, ka šoreiz Spicā kungam pret viņu ir dubulti nolūki, varbūt viņa būtu pārdomājusi par fotosesiju, taču modele pat nenojauta, kas perinās dižā fotomākslinieka ķirbī. Kad pēdējais bija noknipsējis vismaz 10 kadrus un modele varēja iznākt no strautiņa, viņš iesaucās: "Iznesīšu, žubīt! " un to sacīdams, paķēra meiču uz rokām un iznesa krastā. Rasas pile bolīja aiz pārsteiguma savas zaļganās ačeles un spirinināja slapjās kājas, vēlēdamās atbrīvoties no fotogrāfa ciešā tvēriena, taču Spicā kungs nemaz nedomāja viņu atsvabināt. "Ko Tu teiktu, ja mēs apprecētos, žubīt?", viņš bikli ievaicājās, piespiezdams viņu ciešāk un ar otru roku mēģinot noglāstīt žubītes kārdinošo pēcpusi. "Tu to man?", žubīte pārsteigumā iepleta acis un tumšbrūnās skropstas. "Nu ja! ", fotogrāfs kļuva drošāks un turpināja glāstīt žubītes apaļo ķermeņa daļu. "Vecais ķēms! ", iekliedzās Rasas pile, ievilkdama pļauku pa fotogrāfa kreiso vaigu tā, ka noplikšķēja vien. "Un tos desmit eirikus iebāz sev apenēs! ", viņa noskaldīja, pēc tam aiz kāda krūma pārvika sausas zeķbikses, uzāva zābakus un vienā rokā paķērusi izmirkušas baltās basenes, paceltu galvu devās laukā no meža māju virzienā. Spicā kungs skumīgs nolūkojās kā meiča izgaisa viņa skatienam, tad iedarbināja savu uzticamo pļerkšķi un nosolīdamies sev nenolikt maliņā gaišo domu par jaunu sievu, pukšķināja mājup.