NIEKI XXII

Atkal par vissvarīgāko — miegu un mīlestību :)

Neesmu nekāds dižais gulētājs. Dzīve un darbi mani mācījuši pietikt ar 4–5 stundām miega diennaktī, proti — viens naktsgulējiens plus 20–30 min kaut kad pēcpusdienā, kad pirmā maiņa pie datora beigusies un darbi un termiņi atļauj mazu pārtraukumu pirms otrā astoņstundnieka.

Tā nu eju izstiepties pēcpusdienas snaudā. Uzlieku modinātāju zvanīt pēc 20 min, un esmu aizmidzis pirms galva sasniedz spilvenu [treniņš]. Tumša, dziļa miega mirklis, un modinātājs zvana. Ierasti uz aklo apklusinu pirms otrā pīkstiena. Lēnām uznirstu. Taču, vēl nesasniedzis realitāti, dzirdu savas Meitenes balsi: ja teu vēl gribas gulēt, paņem pusstundu no mana laika, nodomāju, cik mīļi, un gulēju tālāk [vēlāk izrādījās, tā bija nosapņota replika].

Pēc pusstundas pieceļos. Tāds, vēl paralēlajā realitātē, nokāpju pirmajā stāvā. Tur man Mamma prasa: kāpēc tu tās četras čūskas izmeti pa otrā stāva logu? Un vēl priecīgs klausījies, kā viņas sāpēs uz terases bruģa lokās un spiedz? Es taču teu teicu — iznes viņas ārā, nevis moki. .. Mazliet samulsu, bet tas izrādījās Mammas pēcpusdienas snaudas sapnis. :D