Hannas randiņi Covid laikā. 5.sēr. Janka (FARSS)

Hannai sāpēja galva. Viņa labprāt būtu gulējusi ilgāk, bet kaut kas gultā traucēja brīvi grozīties un izstaipīties. Kad Hanna atvēra acis, viņa sastinga. Gultā gulēja kaut kāds liels blāķis, pagriezis spalvainu muguru. Labi ieskatoties, varēja saprast, ka tā ir cilvēka nevis dzīvnieka mugura, kaut arī biezo spalvu dēļ sākumā atšķirt bija pagrūti. Hanna bija šokā. Kā šis spalvainais tēviņš izrādījies viņas gultā? Un kāpēc viņas guļamistabā stipri jūtama alkohola smaka? Viņa klusiņām piecēlās un uz pirkstu galiem aiztipināja līdz otrai gultas malai, lai ielūkotos tēviņam sejā. Lai arī vīrietis cieši gulēja, acis aizvēris un pat klusītēm krāca, seja tomēr likās jau kaut kur redzēta. Hanna sāka "tīt filmu atpakaļ", kaut arī lēnītēm, jo sāpēja galva, kas turklāt likās arī (joprojām) nedaudz apdullusi. "Liekas, ka viņu sauc Janka! ", Hanna pie sevis atcerējās vīrieša vārdu. Pamazām viņa sāka atminēties dažādus vakardienas fragmentus un pakāpeniski salika šo puzli kopā.

Un atmiņu puzle salikās šādi. Viņa vakar sautēja kāpostus līdz virtuvē sajuta gāzes smārdu. Sieviete labi zināja, ka šādos gadījumos jāzvana uz avārijas dienestu. Viņa izslēdza gāzi kā operatore ieteica, atvēra virtuves logu un gaidīja meistaru. Pēc nepilnas stundas meistars ieradās - liela auguma vīrietis apmēram viņas vecumā, runātīgs un jautras dabas, kurš stādījās priekšā kā Jānis. Viņš pārbaudīja, no kurienes radusies gāzes noplūde, nomainīja veco gāzes padeves krānu pie gāzes caurules pret jaunu. Darbojoties, viņš nepārtraukti runāja, dzenāja jokus un stāstīja atgadījumus no savas darba pieredzes, tajā skaitā par kādu vecenīti, kura atgriezusi gāzi, lai noindētu kaimiņieni un pati tikmēr devusies uz veikalu, bet tagad, 88 gadu vecumā par slepkavības mēģinājumu viņai draudot tiesas darbi. Hannai meistars likās amizants un jauks, vienkāršas dabas, tāpēc Hanna palūdza viņam pievilkt skapja durvju eņģes un ieskrūvēt istabas piekarināmajos griestos izdegušu spuldzīti, jo nesaprata, kā tai piekļūt un nomainīt. Meistars Jānis bija atsaucīgs un prasīto izdarīja bez piepūles. Hanna tikmēr pabeidza sutināt skābos kāpostus, bet kotletes jau bija izceptas rīta pusē. Pateicibā par pūlēm Hanna piedāvāja meistaram pusdienas. Pie pusdienām piedāvāja glāzīti somu vodkas ar citrona garšu, pēc tam vēl vienu, bet Janka otro atteicās dzert viens, tāpēc Hanna piebiedrojās. Viņi jautri tērgāja un smējās, nemanot pagāja pāris stundas. Janka pieteicās sarūpēt desertu un devās uz veikalu pēc kūciņas, bet kūciņu atnesa kopā ar Rīgas Šampanieti. Sākumā Hanna atteicās no šampanieša, bet kā kā Janka prata pierunāt, šampanieša pudeli viņi iztukšoja līdz galam. Pēc tam Hannai no reibuma uznāca miegs un viņa devās uz guļamistabu, bet meistars palika pie galda, skatīdamies tv. Pārējo Hanna neatcerējās un nolēma noskaidrot tad, kad spalvainā mugura pamodīsies...

(turpinājums sekos)