Izpildu solīto(agrāk jau bija publicēts) Mazliet romantikas ... Tas laikam notika Vīnē.Gids visu izstāstīja un palaida mūs brīvsolī.Nolēmām aiziet uz Taureņu muzeju. Es nemaz nezināju, ka ir tik liela taureņu dažādība. Taureņi tik droši, ka pat nolaidās uz izstieptās plaukstas. Es tā aizrāvos ar taureņu vērošanu un nepamanīju , ka mans ceļabiedrs ar smaidu mani vēro. -Cik tu esi skaista! Tev piestāv būt starp taureņiem ! Es pieskrēju pie viņa, apķēros un nočukstēju: -Tu esi visneparastākais vīrietis pasaulē! Mūsu grupa palika viesnīcā Vīnē. Vakarā mēs klīdām pa ieliņām un nolēmām nopirkt šampanieti. Es zinu vācu valodu , viņš mazliet angļu...Nu tik sākās mūsu piedzīvojums.Bija jau pavēls , bet vienā veikalā mēs vēl redzējām pārdevēju. Pieklauvējām pie durvīm , un mums par brīnumu tās atvēra. Smaidīgs vīrietis uzlūkoja mūs. Vakars nebija pateicīgs klejošanai, jo bija auksts lietains laiks. -Mums , lūdzu, šampanieti! Kā nu mācējām , tā skaidrojām. Pārdevējs, drīzāk saimnieks , mūs paicināja veikaliņā. Mums jau likās viņš paņems pirmo šampanieša pudeli, un mēs dosimies prom. Tā nenotika.Viņš piegāja pie skapīša un atslēdza to, tad paņēma atslēdziņu un piegāja pie liela masīva koka skapja. Durvis lēnām atvērās , un mēs ieraudzījām šampanieša pudeles, tās bija mazliet savādākas kā pierasts. Veikaliņa saimnieks kaut ko stāstīja, bet mēs īsti nesapratām, taču , kad pie kases izsita cenu un tā bija grandioza summa...., mums viss bija skaidrs-rokās turam īsto šampanieti. Es laikam sakreņķējos par to summu, bet viņš teica: Paies gadi , un mēs visiem varēsim stāstīt, ka Vīnē , viesnīcā , uz terases esam dzēruši īsto šampanieti. Un piebilda: Tu esi daudz labaka par šampanieti.Izbaudām .... Ak , dievs, to nakti man neizdosies nekad aizmirst! .....bet īstais šampanietis man nemaz nelikās tik garšīgs, bet tam toreiz nebija nozīmes. |
