kartes

es atkal kaut ko gribu pastāstīt. :)

mhm.

atkal ir nakts un atkal ir mans bezmiegs. ciet ar mani! :)

labi. pirmās manas kartes bija vēl padomju laikā. es biju kā apsēsts ar svešām un tālām zemēm un ceļotājiem. man viss dzīvoklis bija ar kartēm. iedomājies, dzīvojamās istabas visas ar mazām nagliņām apsistas ar kartēm. mums naca ciemiņi un es viņiem biju kā tāds klauns. mazs klauns. man ir laba atmiņa un viņi pārbauda. un visi pieaugušie pie galda un man prasa - cik ir tik un tik, sarēķini! vai, nosauc krievijas apgabalus. bet es ij sāku saukt, a to ir astoņdesmit deviņi. tobrīd bija. viņi dzer, dzīres tur. galdus sastūmuši, bet es gribu noslēpties no visas kņadas un nesanāk. nē, tas nebija slikti, bet uz nerva man krita gan.

nu vot un sēžu es havajā, kamēr tur visas tās padomjlaika viesības. a kur vel? iet prom nevar, nepieklājīgi esot. sēžu uz poda un lūkojos savās kartēs. frontē diedvidjemena, pa labi madagaskara, pa kreisi čīle.

un es iedomājos sevi putnu esam un es esmu virs tām zemēm un pilsētām, tuksneši tur visādi un salas.

bet viena man bija "lielā karte" - ziemeļi. barenca jūra, sarkanā jūra, boforta šaurums, beringa jūra. ziemeļpols un visas zemes apkārt un jūras un salas. viktorijas zeme, kanādas ziemeļu teritorijas, grenlande.

kā es gribēju tur būt!

pēc kāda laika es lasīju par frtjofa nansena ceļojumu uz ziemeļiem. kā viņš tur džemperī, ziemā, savā norvēgijā.

mani aizkustina naivums, kāds man bija par pasauli toreiz. ja es varētu, es gribētu atteikties no savām šābrīža pasaules zināšanām. es gribētu atgriezties pie laika, kad zemes tālienes bija labs iztēles sapnis.

kāpēc es to visu te rakstu... man ir neliela depresija un liels bezmiegs. atkal.

es nezinu, ko vēl darīt. blēņas kaut kādas. labāk es te patarkšķu. man liekas.

vēl. man ļoti patīk iedot otram to, kas man ir. man tā patīk, kad pie mans nāk ar ķimjas uzdevumiem. vai matemātiku. vai lūdz palīdzēt ar sacerējumu. kinderi no apkārtējiem ciemiem. ja man ļauj runāt, man patīk stāstīt par sacerējumiem. par to, kā ir tikai kaut kas jāiztēlojas un tad ir jāļauj brīvība paša apziņai un viss pats par sevi notiek.

vai atkāk bērns un viņam ir uzdota "mūzika". šausmīgā mūzika. notis!

mūzikas skolotājs nav slikts, viņš cenšas. bet kinderoliņai tas viss nepielec. piemēra trūkst. tas ir grūti, es saprotu. bet lai mūzika "aizietu", tev vajag iztēli. bet tad ir jālasa. ir jāiztēlojas. bet tas ir labi, tās nav sliktas domas. bet labas.

siešu ciet. vismaz šai naktij. varētu vēl, bet baile palikt par vecu tarkšķi.