Mistērijas fr-ā "Mati un bārdas", 7.sērija

Kopš brīža, kad santehniķis Pavļiks ieraudzīja Lonijas klienti Teklu frizētavā, bija aizritējušas pāris nedēļas, bet viņš Teklu nevarēja aizmirst ne dienu, ne nakti. Amora bultas, kuras, Teklai pašai nezinot, izstaroja viņas tumšās acis, bija trāpījušas Pavļikam pašā sirdī. Patiesību sakot, Pāvels neaizmirsa ne tikai Teklas acis, bet arī viņas formīgās, nedaudz masīvās kājas un apakšbiksīšu mežģīņu maliņu, ko viņš ieraudzīja, pilnīgi nejauši nokļūdams zem Teklas svārkiem. Viņš bija nolēmis Teklai ne tikai atvainoties par kļūmīgo un neviennozīmīgo situāciju, kurā bija nonācis, bet arī iepazīties ar viņu nopietniem nolūkiem. Viņš uzzināja no Lonijas, kad Teklai ir nākamais pieraksts, jo viņa savā dzimšanas dienas rītā bija pieteikusies, lai ieveidotu matus un cienīgā izskatā varētu vakarā savās majās sagaidīt dažus ciemiņus. Šoreiz Pāvels nopietni gatavojās uz Teklai nezināmo tikšanos frizētavā. Zelta standarts viņam likās līgavainis un viņa pārstegumu cienasts sirdpuķītei no fimas "Kaukāza gūstekne". Viņš nolēma iegādāties tieši to pašu, sākot ar šampanieti un augļiem, beidzot ar ziediem, kā arī apģērbties identiski kā pieminētais kumīrs. Tā kā viņa pša uzvalks pēdējoreiz bija vilkts 1998.gadā un kļuvis krietni par šauru, viņš aizņēmās gaiši pelēku uzvalku no kaimiņa Fortepiāna, kurš bija tieši tādas pašas miesasbūves kā Pavļiks. Melnu hūti, savukārt, viņam aizdeva kāds labs skolasbiedrs, kurš dzīvoja tai pat rajonā, bet ziedus, augļus, šampanieti un metāla paplāti Pavļiks sarūpēja pats. Viņš gaidīja piemērotu brīdi frizētavas palīgtelpās, kurās Lonija viņam vēlīgi atļāva uzturēties. Kad ieradās Tekla, viņš nogaidīja, kamēr Lonija viņai ieveido matus, un svinīgi iznāca no palīgtelpām ar piekrauto paplāti, ziediem un 3 glāzēm šampanietim. Tekla izbrīnīta noskatījās uz notiekošo. Ar skaļu blīkšķi viņš atkorķēja šampanieti, salēja glāzēs un pasniedza abām sievietēm. Pēc tam viņš atcerējās par sārtajām neļķēm un samulsis tās pasniedza jubilārei Teklai. No lielā uztraukuma viņam piemirsās kā latviešu valodā izrunājams sveiciens dzimšanas dienā, tāpēc svinīgi noskandēja: "Hepi bjorzdei ļeiģi Tekla! " Viņam pašam likās, ka tas ir angliski un izkausās ļoti smalki. Tekla sāka smieties, Lonija piebalsoja. "Bet kāpēc sarkanas neļķes? Tās ir jūsu mīļākie ziedi?", Tekla ar nelielu ironiju pajautāja Pāvelam. "Krasnije gvozģiki - eto simvol pobedi", Pavļiks nomurmināja, ar uzvaru šajā gadījumā apzīmējot Teklas sirds cietokšņa ieņemšanu. Viņi trijatā saskandēja glāzes un tad Tekla sāka prātot, kur viņa šo vīrieti būtu iepriekš redzējusi....

(turpinājums sekos)