broņislavs

Broņislavs sen jau nojauta, ka vairs nav tas kārojamākais vecis šimpustaipus Urāliem.Jau gadus trīs atpakaļ atklāja, ka čurājot ir jāsper vēl viens solis pretīm podam, un ne jau tādēļ, ka kaut kas ir nodilis īsāks, bet, vienkārši spiediens zudis.Vai nu trubas aizkaļķojušās, sietiņš aizsērējis, vai sūknis streiko.Nebūdams santehniķis, viņš īsto vainu nespēja diagnosticēt.Tagad, pēc bārdas noskūšanas, vispār jutās neaizsargāts un viegli ievainojams, kā agrāk, kad vēl satikās ar sievietēm.Vienmēr likās, ka vīrieša viņa ķermenī ir mazliet par maz, neskatoties uz apjomiem.Ka jebkurā brīdī viņu var pamest kaut kāda spējīgāka kretīna dēļ.Šo pārliecību nostiprināja regulārā RedTubes apmeklēšana.Pat sākot skatīties no pašas aizraujošākās vietas, burzot saujā nospruka krietni pirms tiem uz ekrāna.No tā jau tā greizsirdība.Un roku palaišana tikai aiz bezspēcības un nespējas satraukumā loģiski izteikties.Tā jau nedaudz raustījās valoda, bet stresa apstākļos pat lamu vārdi atskanēja kā Suitu sievu kora dziesmas.Tāpēc arī vienīgās ilgstošās seksuālās attiecības bija izveidojušās ar labo plaukstiņjaunkundzi.Loceklim šo daudzo gadu laikā ielāgojies ieliekums pa kreisi, kas bija jāņem vērā kā čurājot, tā arī izmantojot maksas sūkāšanas pakalpojumus.

Broņislavs jau īstenībā nemaz nebija slikts un zemē metams vecis.Vienkārši līdz šim nebija īsti dzīvē paveicies.

Vot, ataudzēšu bārdu, un šoreiz..