Māja .(1.)

Katrai màjai ir savs stāsts.

Mani uzzaicināja ciemos klasessbiedrene.Viņa bija ne tikai mana draudzene, glābēja dažās mācību stundās , gudra , bet arī lieliski šuva.

-Atnàc ciemos uz sestdienu un svētdienu, un es tev uzšūšu ko foršu.

Mājā bija vairākas istabas, vienā no tām pie loga stāvēja šujmašīna.Lielā istaba ar skapjiem bija pārdalīta uz pusēm.

-Tur guļ mani vecāki.

Istabā ienāca vīrietis un sieviete.Sieviete bija ar lielu vēderu.Vīrietis notupàs un klausījàs, kà mazais sit ar kājiņām.

Mēs màcījàmies 11.klasē.

Neko tamlīdzīgu nebiju redzējusi , un visā nolūkojos kā noburta.

Logos iespīdēja saule , sieviete laimīgi smaidīja.

Otrā rītà mani sagaidīja vēl viens pàrsteigums.

-Tu piparmētru tèju dzer ar pienu.

-Ar pienu? Nekad neesmu dzērusi!

Tà bija neparasta tēja.Piparmētru tēja ar pienu.Šo garšu neesmu aizmmirsusi.

Tik daudzi gadi pagājuši, bet šī màja paliks manà atmiņà ar vīrieti, kurš klausās sava bērna sirdpukstos un ar piparmētru tēju ar pienu.