Jā, par liepziediem

Daži te ieminējās ar liepziediem. Uzreiz atmiņās nāca aina, kā pirms daudziem gadiem vēlu vakarā pludmalē dzinos pakaļ kādai stirnai, kuras apaļā un dzīvespriecīgā pēcpuse vēl tagad cilājas manās atmiņās. Toreiz bija nevis liepziedu, bet priežu putekšņu laiks, jūras mala bija mierīga un pilna ar dzeltenu putekšņu pļuru, mēs bijām kārtīgi ar to nošķaidījušies. Viņa skrēja un izlikās, ka nevēlas tikt noķerta, un es skrēju lēnāk nekā varēju, jo pļura uz viņas viegli brūnā ķermeņa izskatījās izcili skaisti.

Nobeigums vēsajā, seklajā un dzeltenajā ūdenī bija ātrs un aizrautīgs. Zvaigznes bira ūdenī čūkstēdamas.