Kad mīlestība vilina,
Ej līdzi tai,
Tās ceļi līku loču ved.
Es gāju.
Tie līkie loči veda mani,
Spēka pilnu,
Gan zvaigznes,
Gan ērķšķus,
Priekšā dāsni kaisīdami.
Caur saules rietiem
Izbaudītiem,
Caur skaistiem bezmiegiem,
Un rītiem nogulētiem,
Man mazliet nācās pierādīt,
To savu spēku parādīt,
Ka spēju ērkšķus aizbaidīt.
Man izdevās,
Bet tad es nemaz nezināju,
Ka neesmu tik spēcīgs,
Lai aizmirstu Tevi.