NIEKI XII

Nieki ir tādi pastāstiņi bez morāles, kuŗi robežojas ar patiesību. Proti, ar faktiem, kuŗus deformējusi un interpretējusi atmiņa un stāsta kā žanra specifika, kas atšķir prozu no liecības, dokumenta. Stāstīšanas manifestācijas tomēr vispārinātas un iekļauj ne tikai stāstītāja pieredzi un faktus, proti, tās ne katru reizi korelē ar autora biogrāfiju, pat ne ar realitāti :D. Materiāli, kuŗus nieki aptver, parasti ir par gaŗu anekdotei un par “īsu” romānam :D.

KIN — kārtība ir nekārtība

Bērniem ir sava kārtības izpratne, kas parasti ir pilnīga pretrunā ar pieaugušo pasaules pieņēmumiem un izdzīvošanas paņēmieniem. Ar pieaugšanu gan viņu izpratne reizēm mainās, pat ļoti. Es arī biju ļoti nekārtīgs un bardaka bērns [mākslinieks tomēr nesanāca, lai gan tā bija manu vecāku mierinājuma cerība, bezcerīgi mēģinot mani un brāli piespiest mīlēt kārtību], un mani ļoti apgrūtināja pilsētas dzīvokļa šaurība, kuŗā pietrūka plakņu dzīves kaudžu komplektēšanai; tāpēc man ir vieglāk pārdzīvot jaunākā dēla māksliniecisko un pilnīgi astronōmisko kārtības realizāciju — manuprāt, viņa istaba ir modelis kā izskatījās mūsu Visums apm. 3 minūtes pēc Lielā Sprādziena. Mana bērnības nekārtība pieaugot, aizejot savā dzīvē apvērsās varbūt pat par tādu kā vecmeitisku kārtības un tīrības realizāciju — katrai lietai sava vieta un pa manām mājām [kur nu kuŗo reizi tādas stabilizējās] varēja staigāt baltās diegu zeķītēs :D. Bija pat kāda man tolaik diezgan svarīga meitene, kas diezgan bezcerīgi konstatēja — tīrīgs kā trusis. Tomēr jaunākais bērns gan beidzot salika lietas līdzsvarā, jo bērni, tiklīdz iegūst kaut kādu rīcībspēju, noteikti nav sinonīms kārtībai. Tagad noturu dažas būtiskas kārtības saliņas, ļaudams dzīvei vienkārši notikt.

Manu abu lielo bērnu istaba viņu bērnībā nebija izņēmums. Divu, dažādu interešu un dzimumu bērnu pasauļu sadursmes katastrofa ierobežotā telpā ar vainīgā meklēšanu otrā pusē sadursmes drupām. Katru sestdienu neuzvaramā vecāku cīņa par istabas sakārtošanu :D; ja arī kas izdevās, tad kārtības ilūzijas pussabrukšanas periods svārstījās no 10 minūtēm līdz varbūt pāra stundām. Bet bērni pieaug, kļūst prātīgāki, vismaz tā cer vecāki. Sestdienas rītā paveru bērnistabas durvis ar jau sagatavotu tekstu par istabas kārtošanu un iespējamajām konsekvencēm, ja .. . Mjā, istaba tīra, kārtīga. Jaunieši [2. un 4. klase] katrs pie sava galda un datora dara savas lietas .. nestrīdas, nekaujas. Respektējot viņu privāto telpu, nešķērsoju robežu, jo nav iemesla. Tas ilga kādas 2–3 nedēļas, kamēr atklājās, ka jaunieši tur zem gultas kastē nelegālu cūkjūriņu [jūras ruksi]. Proti, nezaudējiet modrību — klusums un kārtība bērnistabā, izpildīti mājasdarbi un mīlīgi, draudzīgi bērni patiesībā ir briesmu signāls, ka kaut kas nav kārtībā :D, protams, ne katru reizi sliktā nozīmē.