Tur, spogulī es redzu

Steigu,

Tur redzu sarakstu

Ar iesākto kam neredz beigu

No spoguļa dziļajām sirmajām spraugām

Uz mani sen nesastaptie

Draugi raugās.

Es skaidri redzu pienākumus,

Vēl komunālos, kredītmaksājumus.

Darījumus, darījumus.

Tik vienu saskatīt man grūti,

Es tajā sevis nesaskatu,

Bet kādreiz smaids man bija

Īsts.

Un vēl es gribētu,

Kā spogulis to prot,

Nevienam vairāk

Nemelot.