Staburags, Pļaviņu HES,JEB... Zudusī Latvija. Labdien HOHO, tautieši-pasazīeri.....................šoreiz translēu vairāk pa nopietno, bez man piemītošā zemtekstuālā pozitīvā cinisma piedevas, pie aizspogulijas virtuālās zupas. 1965. gada 20. decembri varam dēvēt par Pļaviņu HES dzimšanas dienu, jo šajā dienā to pirmo reizi iedarbina. Pēcāk ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām hidroelektro stacijām Eiropas Savienībā. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/20.-decembris.-atklaj-plavinu-hes.a124720/ Un vēl, lai uzbūvētu Pļaviņu HES laikā no 1961. līdz 1965. gadam izraktās un uzbērtās zemes daudzums ir bijuši 14 miljoni tonnu, kas atbilst vairāk nekā divu Heopsa piramīdu svaram Ēģiptē, jo vienas Heopsa piramīdas svars ir 6 400 000 tonnu. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/20.-decembris.-atklaj-plavinu-hes.a124720/ Kāpēc es pieminu vareno HES, zudušo Staburagu, ij senos, gleznainos Daugavas krastus. Man no senčiem i r palikušas daudz fotogrāfijas, no izbraukumiem, ģimeniskiem piknikiem, tai skaitā uzkrītoši daudz pie Staburaga klintīm. Vectēvs būdams veiksmīgs, un dikti strādīgs akmeņkalis bija tam laikam ļoti turīgs, varēja par savu godīgi nopelnīto naudu, nebaidoties no OBHSS, atļauties sev, un ģimenei nopirkt māju Sraienbushā, auto " Pobeda " plašu ģimenes kapa vietas tuvējos Meža kapos, fotoaparātu, ij t.t. Te gan jāsaka ka, lielāko lomu dzīves vietas izvēlē, spēlē-nosaka, tiešā tuvumā esošais "darba lauks" Meža kapi, un bijušās Folca akmeņkaļu darbnicas kur viņam bija " brīvmākslenieka" darba vieta, ( padumju laikos , mākslas kombināts "Māksla ", Brasas tilta otrā pusē, pretim garnizona ( virsnieku )kapiem, Gaujas ielas sākumā. Tieši šāda iemesla dēl, vectēvam mājās Šraienbushā ( senais Čiekurkalna nosaukums ), tika turēts, balts zirgs, vārdā Ansis. Kuru tēvs, puika būdams, apm 1960to gadu sākumā, bija vectēva likts, iet ganīt tuvējās Ķīšezera pļavās, apmēram kur tagad slejas VID ēka ( turgan pirms siltumnīcām Rīga, ir bijuši mzadārziņi, un tur kur pie ezera `siltā kanāla ` atradās bijušās padumju tanku virsnieku kara augstskola "Birjuzovka", un tālāk virzienā uz Viskaļu ielas puses, lidotāju`Alkšņa ` karaskola-akadēmija ( uz stūra, gandrīz pie Viskaļu ielas, stāvēja, zemē iemiets, leģendārs, istas lidmašinas-iznīcinātāja MIG "izbāzenis" Kapēc es visu to rakstiski stāstu, apceru ! . Uzkrītoši daudz no agrāko laiku photogrāphijām, ar ģimenes izbraukumiem, ar tā laika ļoti lepno auto "Pobeda " ( mūslaikos noteikti varētu pielīdzināt kādiem "atslēdznieka "Bantley markas auto ) ir ainas no atpūtas pie Staburaga, visā tā krāšņumā. Šim photobildēm es nebūtu pievērsis pārlieku lielu uzmanību, ja vien analogas, līdzīgas bildes, daudzkārt, es nebūtu ievērojis citos ģimenes albumos. Sarunās ar vecākiem cilvēkiem atminējums nāca pavisam vienkāršs. Zinot to ka Staburags un skaistā Daugavas sentece tiks apludināta, brauciens uz Staburagu, tā apkārtni, bijā kā atvadīšanās no tā uz mūžīgiem laikiem, uz neatgriešanos, kā no kaut kā sena, latviešiem mīļa, kas noteikti saistija domas par pagājušajiem , labajiem, tautā sauktajiem , Ulmaņa laikiem. Varbūt ar šo, es aicinātu, pārcilājot, senākas, senču photobildes, atlikt tās, ar Staburaga, un apkārtnes skatiem, zinot to iespējams patieso , latviskā svētceļojuma nozīmi. Daži man `"no galvas" zināmie fakti par Staburagu, Pļaviņu HES, un apludināto Daugavas senleju. Bibliotēkās ir sastopama, nesen iznākusi, neliela formāta grāmata, ar daudz skaistām bildēm, zīmējumiem, par Staburagu, un netālu esošo Vīgantes parku Vis, vis , lielākās tēvzemes ūdeņu zivis, sami, ir noķerti, un dzīvo lielajā, dziļajā "ūdensbedrē", virs Pļaviņu HES, ar makšķeri noķertie latvijas rekordi, ir pie, virs, 90 kg. Tauta runā, ka nelegāli liktajos maluzvejnieku tīklos ir "trāpijušies" arī sami virs 100 kg ! Pļaviņu, un Rīgas HES, kas būvēti padumijas gados, ir atšķirībā no Ķeguma HES, (kuru būvēja pirmskara laikā, zviedru inženieru uzraudzībā ) ir tie kuros nestrādā "zivju ceļš "tas ir zivis netiek pāri minētajiem padumijas brīnumiem HES. Vēl uzbūvējot Ķeguma HES, Daugava, bija viena no lielākajām Eiropas lašupēm, kur laši un citas zivis ceļoja nārstot uz upes augš-vidus daļu. Daugavas senlejas applūdināšanai ir arī savi "pozitīvie` skata punkti. Visi daudzie pilskalni, senvietas, Daugavas krastos, pirms nopludināšanas, tika pamatīgi izpētīti, zinot ka vairāk tādu iespēju nekad nebūs.Tās ir joprojām vislabāk izpētītās senvietas Latvijas kartē. Reizi gadā, "Latvenergo", veic savu hidrobūvju apskati, un remontu, tajā laikā tiek pazemināts ūdens līmenis Daugavā, tā kā, uz pirmo mūra celtni sv. Meinarda baznīcu kas pamatā ir īsta sala Daugavā, var aiziet "sausām kājām" Tas arī ir īstais "dārgumu meklētāju" laiks, kad viņu, bruņotu ar modernajiem metālmeklētājiem, sausajā Daugavas gultnē, esot vairāk kā seņotāju rudenīgajā pieRīgas meža ;-))) Koknesē, pie topošā "Likteņdārza ", pirms pilskalna tieši Daugavā iiet, pazūd ūdenī, `vecā Maskavas šoseja", kas ir agrāko laiku, tās puses, kāzu viesu, obligāta pieturas vieta. Noteikti arī jums ir gadijies redzēt 60 gadu, tā laika populāras fotobildes, parasti krāšņos fotoalbumos, Maskavas šoseju, kas aizlokas gar pašu Kokneses pilskalna apakšu. Pats nosaukums Koknese, nav nekādi saistāms ar jēdzienu "nest kokus ", bet kan ar ģermāniskā-vikingu vārdu Koge ( tirdzniecības kuģis) - Nose ( deguns ). Ja jūs paskatīsieties agrākolaiku bildēs uz Koknese mūra pilskalnu, tadtas patiesi izskatās kā nemanāmi neapbraucams izvirzīts `deguns`.....stratēģiska , kontroles vieta Daugavas vidū. Kapēc... Valdemāru Krišjānis savā eposā `Lāčplēsis"par viņa uzticamo draugu sauc Koknesi, nezinu, domājams, ka vārds bija "nogruntējies" tās puses Lielvārdes, Koknese, Ķeguma puses ļaužu valodā, sadzīvē. Katrā ziņa, Lielvārdes, Koknese, Ķeguma pusē, Daugava skrastos ir daudz ko redzēt. Braucot līdz Ķegumam pa Daugavas no Ogres otru pusi, var apskatīt seno, Indriķa chronikā minēto Daugmales `zemgaļu ostu ", ar laivu pārcelties uz strēlnieku `Nāves salu `, ko daudz ir apdzejojis, savāizcilajā gara darbā `Mūžiba skartie" Aleksandrs Čaks, Ķeguma spēkstacijas muzeju, un Lielvārdes muižā, istabu-kaninetu , kur par muižas skrīveri ir strādājis Blaumaņu Rūdis, un no turiene spa logu lūrejis:-)))ka pie zirgu staļļiem meņģejušies, `purva bridējs `" staļļu puisis Edgars, un Kristīne ( īstajā vārdā Made Svile, kas apskatot viņas bildi, tiesa vecumdienās, par izcilu skaistuli, kādu mēs iedomājamies Artmanes Vijas atēloto daiļavu nosaukt nekādigi, mana vīriešprāt nevar ) Protams vēl pats "Likteņdārzs", bijusī "Krievu sala" kur savulaik Daugavā esmu daudz makšķerējis, paliekot pa nakti, ar auto piebraucot pašā Daugavas krastā. Katrā ziņa, vairāk par to kas redzams , skatāms tai pusē, jums apstāstīs vietējie iedzīvotāji-aborigēni. Lieliskas agrāko laiku bildes varat skatīties www.zudusilatvija.lv Sanāca tā pagari, ij bez glītrakstīšanas, melnraksta versijā ;-)))) bet Pliekšanu Jankas ( iesauka Rainis ) vārdiem sakot...... Kas nav pierakstīts, tas zudis............... viedi vārdi manuprāt |
