Audzināšana

Mani audzināja stingri, es biju vecākā no trim bērniem, tāpēc mans pienākums jau no maza bērna kājas bija vākt pārējos, pakāpeniski pie maniem pienākumiem pieaaugu arī mājas darbi. Piecpadsmit gados manos pienākumos jau bija ne tikai izglītības ieguve, un izglītības ieguve manas mātes acīs bija nepieciešama, nevis, lai es izaugtu kā cilvēks, bet gan lai es ģimenei nestu papildus ienākumus, manos pienākumos bija arī parūpēties par mazākajiem, palaist uz skolu, sagaidīt no skolas, sakurināt māju, parūpēties par vakariņām, parūpēties, lai mazākie izpilda mājas darbus, respektīvi, izdarīt visu, lai mana māte vakarā atgriežoties pēc darba atrastos tīrā, siltā mājā ar vakariņām un siltu kafijas krūzi. Man nebija laika sev, un manas mātes motivācija arī nebija tāda. Rezultātā, sešpadsmit gados es aizgāju no mājām, mani neviens nemeklēja. Tad tikai sākās mana dzīve, visas iespējamās kļūdas, rezultātā, kamēr visi mani jaunuma jauniešu izklaidējās, es sēdēju mājās ar zīdaini. Ne naudas, ne izglītības, ne prāta. Brīdī, kad es jau vairs neredzēju ne galu, ne malu, es aizgāju atpakļ uz mājām, ar cerību, ka šoreiz viss mainīsies, taču mani pienākumi nemainījās, tikai pieauga. Izglītību es sev uzspiedu pati, tik daudz es sapratu, ka par manu bērnu neviens nerūpēsies, izglītība man ir nepieciešama, kaut vai profesionālā. Esmu izgājusi cauri ellei un bijusi stipra tikai dēļ sava bērna, jo viņa nav vainīga. Tagad manai meita ir bez divām minutēm astoņi gadi, un es viņa ļauju būt bērnam. Protams, es viņai lieku apdarīt šādus tādus mājas darbus, taču tie nav viņas obligāti obligātie pienākumi. Neviens viņu nesitīs vai nelamās par nekorekti izslaucītu grīdu. Arī mazais brālis nav viņas atbildība. Tā vietā es viņu virzu uz priekšu, dodu viņai iespēju darīt kaut ko sev, attīstī sevi, atbalstu viņu un skatos kā viņa aug garīgi un fiziski. Es gribu, lai maniem bērniem dzīvē viss ir un nepienāk diena, kad jāskaita santīmi maizei. Protams, audzinu, lai zina robežas, bet tikai lai zina, nevis baidās. Jo bailes nav risinājums. Atceros kā es baidījos, ka tik es atkal nedabūšu un centos visu izdarīt prefekti, un nekad nesaņēmu paldies. Mana meita saņemt paldies par padarītu darbu un uzslavu par labi izdarītu darbu. Jo nav nekā skaistāka par laimīgiem un smaidīgiem bērniem!