Boikots

Šorīt mans kaķis pieteica boikotu. Pusstundu pirms modinātāja piecēlās mazulis, čāpoju uz virtuvi šim gatavot agrās brokastis. Mana kaķene aši uzlec uz palodzes, domā, ka šai jau brokastis, domās pasūtīju piecdesmit mājas tālāk, atnesu mazulim pudeli un pati blakus vīram vel pasnaust atlikušo laiku. Atbrīvoju visu ķermeni gūlšņāšanai, un pēkšņi – BUMS. Šī virtuvē kaut ko apgāza, man jau bija aizdoma, bet vajadzēja celties palūrēt. Raibā pakaļa nogāzusi uz zemes kastīti ar mazuļa maisījumu, izbērusi bez maz vai pa pusi virtuves un stāv un laiza pulveri. Narkomāns! Paņēmu aiz čupra, ko laikam gan nedrīkst darīt, bet nu dusma jau baigā, kur vizbulīšu zilo dēļ jābāž savs purns, uzšāvu viegli pa dirsu un palaidu, visa vārtīšanās pa gultu vējā. Nospiedu tējkannas pogu, jāvāra kafija. Ka jau, ta jau.