Kad lietū spīd saule...

Diena sākās ar domu, ka tik nebūtu lietus, jo bija ieplānots pikniks.

Man patīk lietainā laika gulēt zem segas un skatīties TV vai lasīt grāmatu, bet šoreiz es braucu , drebēdama no aukstuma, uz pikniku.

Pie Daugavas bija tik skaisti dabas skati, ka, iedzerot palinku, aizmirsām par lietu, kurš nebeidza smidzināt un vējš pieņēmās spēkā.Daugavas otrā krastā bija redzama balta jahta un tā sagribējās būt par jahtas īpašnieci, bet nu bija jābrauc tālāk.

Mūs sagaidīja interesants brauciens ar banīti pa kūdras purvu.Ar pacēlāju kalnos bijusi, ar vilcieniņu braukusi lejup šahtā, rāpusies pa ugunsdzēsēju kāpnēm uz ūdenskrituma virsotni, bet ar bānīti nekad nebiju braukusi pa Kūdras purvu, braucām vagoniņā ar uzrakstu Stolovaja, kūdras purvu Baložos jau apgūst no 1948.gada un tagad vairs ne.Tagad te tiek organizētas ekskursijas.Mazbērni vispār nebija braukuši ar vilcienu.

Protams saulainā dienā būtu varbūt siltāk, bet, neskatoties uz draņķīgo laiku, mums visiem kopā bija Super.