Rīta vējš

Rīta vējš pār laukiem steidzas,
Samta miglā rasu plūkt.
Mīlas Dievi kā pa jokam,
Viņa sirdī bultas dur.

Un ar to, tad arī sākas.
Vējam jumtu norauj nost.
Prieks ar skumjām krūtīs jaucas,
Gluži kodollādiņš tur.

Saules gaisma ir kā nasta -
Bezgalībā vērstais ceļš.
Tālu zvaigznēs apmaldijies,
Mīlas uzgleznotais tēls.

Rīta vējš pār laukiem steidzas,
Mīlas Dievu piemuļķots.
Tepat ir un atkal pazūd,
Sapnis lietū aizskalots.