antracīte

Aftrikāņu tautas pasaka.

Reiz, sen senos laikos../izlaidīšu ievadu, kuru visi jau zin no galvas/ dzīvoja pasakaina daiļuma meitene.Melna kā ogle, acīm kā slīpētiem dimantiem, lūpām..arī melnām.Neskatoties uz to, ka tās bija pamatīgas, nojaust atrašanās vietu varēja tikai kad viņa pasmaidīja smaidu ar zobiem baltiem kā sniegs.Vienīgais, kas bija košs kā asins, netika publiski rādīts, bet bija.

Ļaunā pamāte viņu izdzina tuksnesī nomirt, jo Antracītei neskatoties uz jauno vecumu krūtis daiļi karājās jau līdz nabai.Pamātei par četriem pirkstiem augstāk un to tā nevarēja pārdzīvot.

Antracīte tuksnesī nenomira uzreiz.Satika septiņus bušmeņus./Tie ir tie mazie vīreļi ar mūžīgi stāvošajiem daiktiem, nejaukt ar bušbēbijiem, kas ir dzīvnieciņi/Bušmeņi atšķīrās tikai ar taurītēm uz daiktiem.Novērtējusi taurīšu izskatu, Antracīte sadeva visiem vārdus : lutausis, īgņa, guļava...