Tikai pārdomas.

Pārdomas izraisīja telefona zvans no mana bijušā. Vienkārši parunājāmies par dzīvi. Mans bijušais (tas tiešām man godu nedara) ir alkoholiķis, kam nav savas dzīvesvietas, parādi bankās, nodzertas auto vadīšanas tiesības un konfiscēts auto - vārdu sakot, pilna buķete. Pēc tam, kad ar lielām pūlēm biju viņu patriekusi no savas mājas, džeks ar pārliecību man paziņoja, ka ilgi jau viens nepalikšot, un es pie sevis nodomāju, ka viņam tiešām taisnība, jo vecuma grupā 55+ ir pilns ar vientuļām sievietēm. Caur šo pašu oho portālu viņš jau ir padzīvojis pie pāris tiešām inteliģentām un materiāli nodrošinātām sievietēm, līdz kamēr ir ticis "atkosts" un patriekts. Skumjākais ir tas, ka šīs visnotaļ jaukās dāmas ir viņu balstījušas materiāli un morāli - vārdu sakot uzturējušas fiziski veselu vīrieti spēka gados. Visām ir palicis parādā naudu. Arī pašlaik dzīvo ar sievieti, kas viņu paņēmusi savā paspārnē. Vīrišķim ir pagaidu darbs ar nelielu atalgojumu, kura lauvas tiesa aiziet pudelei. Pie tam darbus viņš maina vairākas reizes gadā, ir arī tukšie bezdarba periodi. Ik reiz pēc tam, kad viņš man ir pazvanījis, es jūtu lielu atvieglojumu, ka laicīgi esmu tikusi no šī tipa vaļā, un domāju par absurdo situāciju, ka vīrietis meklē sievieti-sponsoru un bez grūtībām to atrod, bet sievietes šai vecuma grupā ir tik izmisušas, ka ir ar mieru būt par "stipro plecu" - ka tikai kāds bikšainis pie sāniem.