malva: Nu vai nu tik stulbi? Dzirdu, ka jaunie tagad dzied: Kalnā kāpu lūkotiesi, Kas ar manu tēvu zemi - Vai ar krievi vai vācieši, Vai ar mani bāleliņi. Pa vidu tur par irbītēm, par velēniņu. Un beigās: Prātiņš bija zirgu pirkti, Prātiņš ņemti līgaviņu - Tā prātiņa vien nebija Tēvu zemi paturēt. Bet iemācīja to taču jaunajiem tie vecie. Izklausās, ka jaunie itin labi saprot, kas notiek. Bet pagaidām tikai uzdzied. Tā pašironiski. Kā pēc Bībeles:laiks dzīvot, laiks mirt - laiks dziedāt, laiks darīt. Man pat šķiet, ka ir vēl labāk - daļa jau gan dzied, gan dara. Dara - dziedādami. Nebūs velti arī Ziedonis aicinājis: ´´Dziediet, kad jūs sit!´´