Dienasgrāmatas (blogi)

Qq_jazz, 26-02-2017 20:23

2 14

Racionāli kritisks fragments

Dzīves noteicējpamati kā likteņa subsistēmas - apdomājot esamību, man neviļus nāk prātā doma, ka liktenis ir tas, kas maksā par mūsu kļūdām. Viņš neiet mums pa priekšu, - mēs ejam viņam pa priekšu. Nevis liktenis nosaka mūs, bet mēs - viņu. Lai neklātos domāt par esamības pamatiem un to funkcionālajām izpausmēm, man nogurdinoša liekas apziņa par to, ka viss beidzas vienmēr vienādi un process ir svarīgāks par rezultātu, un ka tie, kuri labprātīgi, ar savu līdzdalību atņem Dievam Dieva darbu, tik ļoti grib dzīvot, ka rodas metazifiska tieksme pārvarēt pašam sevi. Paradokss - pašnāvnieks ir cilvēks, kurš visvairāk uz pasaules vēlas dzīvot. Ko tas nozīmē?
Suicidalitāte ir kā Narcisa atspulgs ūdenī - tik skaists un daiļš, ka nav iespējams neiemīlēties tajā, bet tajā pašā laikā - iznīcinošs un zaudējošs jebkuras dzīves reālijas.
Tātad - nāve ir dzīves noteicējpamats, kas izpaužas likteņa attieksmē pret dzīvi. Bet, vai mēs spējam mīlēt dzīvi vairāk, nekā to mīl Cilvēks, kurš ir visciešāk ieķēries dzīvības mitrajā augsnē?

Žans Pols Sartrs

Smieklu divējādā jēga

citi ieraksti Qq_jazz d-grāmatā

Komentāri

malva: Es jau d o m, ka vienkārši n e v a i g dzīvi sarežģīt. Galvenais: ´´Ej, bāliņ, taisnu ceļu, Runā taisnu valodiņu: Tad Dieviņš palīdzēs Taisnu mūžu nodzīvot.´´ ;)

2017-02-26 22:23

Dimsigaretsmentolom: Man žēl, bet Zans Pols Sartrs neko jaunu nav pateicis un ir gluzi vienalga, vai liktenis maksā ,vai mēs maksajam par kļūdām, jo beigās Tu un Tavs liktenis ir viena ekosistēma. Nāve nav dzīves noteicējpamats... esība un savu radoso, fizisko, emocionalo energiju pareiza izlietosana ir dzīves neteicējpamats...un ja kāds ir ieķēries dzīves mitrajā augsnē..domāju, ka te vairs neiet runa par dzīves mīlestību..tas jau ir izdzīvošanas instinkts:)))

2017-02-27 17:56

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.