*** Piekļaujies bērzam un izdzer tā spēku – Pa lāsei, pa malkam –, Dzer droši, bērzs neskaudīs, Vien salapos cerībā zaļā, Ka zeme tam atkal jaunu dzīvību dos. Noglāsti putnu un palūdz tam spārnus – Tos vieglos un stipros –, Lūdz droši, putns neatteiks, Jo sapratīs, cik ļoti tev gribas Mākoni balto cieši pie vaiga sev kļaut.
Uzticies cilvēkam un paņem tā smaidu – To īsto, ne smīnu –, Ņem droši, nebaidies, gan jau atdosi, Tikai varbūt kādā ēnainā brīdī Tieši tev tas visvairāk būs vajadzīgs. /Guna Kranciņa/ |