Korneelija1958: Daudzi mēs esam dzīvē apsvilinājušies,esam uz savas ādas izjutuši ne vienu vien vētru.Ienākot oho tak sākumā daudzi bija cerējuši atrast sapratni un mainīt dzīvi sev vēlamajā gultnē.Ar laiku jūtot ,ka tomēr viss neiet kā cerēts rodas vilšanās un dusmas ,kuras katru dienu aug arvien lielākas.Kur lai citur izliek savu neapmierinātību?Jāizliek uz tādu pašu kurš arī bija cerējis beidzot atrast cilvēcīgas attiecības.Tad nu sākas plūkšanās.Tāds ir mans redzējums.

Korneelija1958: Gribēt jau grib ,bet ātri aizsvilstas kā sērkociņi.

janisb: Redz, līdzīgi kā mednieks nepraša mežā skaļi uzvedas, pēcāk sūkstās ka mežā tāpātās dzīvnieku nav, ko tur slapstīties, tā arī šeit... :D

Esari: Internets...ko te citu var teikt...uz ielas, ballēs takš nekašķējas, kà te :)
Palielam- visatlaitiiba, nesodāmības sajūta dažiem...un citi atkal grib būt godīgi...un tā tā "rīvēšanās" rodas...

Esari: ..visatļautība..

Edgars37: ...ne, nu smiekligi jau ir, piemeram, dama, kas savus labakos gadus veltijusi virietim, ko galgala atzinusi par galigi nederigu, visa nopietniba (!!!) tagad velas virieti, kam iepriekseja viriesa minusi nebutu un butu vel sadi tadi damas klatpiedomati bonusi, ka teikt - vina to ir pelnijusi;D, garigi un morali izaugusi;D! Bet ko tad vina var dot par visu to? Izradas, lielais devums bus apvitusi un neveiksminieka nocamdita miesa, par ko tagad normalam virietim butu vinai jabut uzticigam, kartigam, jalutina, utt;D...smiekli nenak? Man nak;D!