Jaunais vilnis?!3 garozas maizes, ceļš, jumts no manas puses, izvairīšanās no grūtniecības no Tavas puses, tāds ir piedāvājums un raideris meitiešiem, kuri saņemas ielaisties ar mani sarakstē gadījumos, kad meklēju līdzbraucēju tuvākam vai tālākam ceļojumam. Parasti (ar retiem izņēmumiem) seko simboliska tielēšanās par paredzamo Sievietes vienīgo pienākumu, taču, ja būtne ir ar patiesu vēlmi kur doties, šis jautājums tiek noregulēts ātri. Šoreiz Sieviete atbildēja ar kaudzi smaidiņu un brīdināja, ka, iespējams, viņa grauzīs garozas par diviem... Sarakstē ķiķinot, palaidu to gar ausīm un virzīju notikumu plūdumu saviem instinktiem vēlamā virzienā... Vakarā pirms izbraukšanas pienāca ziņa: Domāju, man Tev jāpasaka esmu stāvoklī..., vai tas ko maina? Iespringu. Manī sāka plosīties divi vīriešcilvēka egoisma mošķi: Pirmais mošķis (skatuves dibenplāna slinki izlaidies dīvānā, nīgri): Nu kam tev to problēmu?! Tā kunkstēšana, ka nevar ilgi nosēdēt tā vai šā..., tā biežā gribēšana čurāt vietā un nevietā..., tā vemstīšanās... Un ko, kundziņ, tu iesāksi, ja sāksies TAS???!!! Otrais mošķis (skatuves priekšplānā, sapņaini lūkodamies tālumā): Atceries kā tev patika TIEŠI ŠĪ Sievietes kondīcija?! Tu to šad un tad atminies kā Dieva dāvanu... nenovērsies no laimīgā gadījuma un ņem to! Tu taču nevarēji iedomāties, ka kaut kas tāds varētu vel kādreiz notikt!!! Gadu desmitiem un notikumiem tajos ritot, esmu spējis gana labi uztrenēt savu psihi mierīgi uztvert notikumus. Vismaz ārēji... Šī nu bija retā reize, kurā mans škērssvītrotais muskulis aiz ribu karkasa nešaubīgi sāka raustīties straujāk... Ko darīt?! Neslēpšu savu pārsteigumu, taču nobiedēt mani Tev neizdevās. Braucam. Pretējā gadījumā es riskēju ar to, ka Tu varētu iesniegt pret mani sūdzību Latvijas Ceļojošo Grūtnieču asociācijā par diskriminācijas faktu, apmēram tāda bija mana atbilde. Drošības pēc vel painteresējos vai man steigšus ir jāapgūst informācija par dzemdību pieņemšanu ceļa apstākļos. Tiku mierināts, ka līdz TAM vel kāds laiks ir. Nākamajā rītā glīši apcirpu uzacis, sāpēs asarojot acīm, izraustīju sirmās degunspalvas, iesvaidījos ar realitāti maskējošu smaržūdeni un devos ceļā. Brauciens bija labs. Tika atrisināts viens kašķis dāņu zemē, saglabājot seju gan sev, gan viņiem. Tas nav viegli panākt savu un palikt labās attiecībās ar pusi, kurai ir nācies piekāpties. Gluži kā cilvēku attiecībās. Līdzbraucēja bija apburoša it visā. Nedēļa, protams, nav gana ilgs periods pēc kura var objektīvi spriest par cilvēka raksturu, taču konkrētā būtne konkrētajā termiņā bija līdzāspastāvēšanas komforta paraugs. Bez tam tas specifiskais mirklis Sievietes dzīvē, kurš piešķir viņas augumam fascinējošu pievilcību gan formu, gan kustību ziņā. Par to varēju klusāk un skaļāk priecāties nekautrīgi vērojot Dabas daili visdažādākajos rakursos. Kādā brīdī, kurā devām iespēju viens otram atpūsties no uzmanības koncentrēšanas uz runāšanu par šotoitneko, galvā maisīju domu par to, ka šoreiz oHo veiksmes rulete bija uzvedusies neraksturīgi. Manam uzsaukumam nepaverdzinātajai Sieviešu ciltij kaut cik nopietnu interesi izrādīja būtnes gados krietni jaunākas par mani... Mani reāli nevilina Nabokova Lolitas galvenā varoņa traģikomiskais liktenis. Varētu teikt pat atbaida. Tamdēļ, uz atvadām saņemot nievājošas piezīmes par vecā onkas tarakāniem galvā, atteicos no jaunuvēm, sakars ar kurām pirms vel gadiem 5-8 varētu būt traktējam kā pedofilija. Galarezultātā vienalga vecumu starpība sanāca 14 gadi. Skan vājprātīgi drausmīgi, vai ne?! Ceļu jaunajiem (šajā gadījumā jaunajām)!!! Acīmredzot mana +/- gadagājuma meitiešiem ir savādāks dzīves šī brīža skatījums un morāles kodekss. Kas būs tālāk???!!! Uz atvadām tika paziņots, ka būšot dēls un nosauks manā vārdā. Sievietes ir emocionālas. Ceru, ka šis impulss ātri noplaks sadzīves kreņķos, un tā nenotiks. Negribas savu vārdu par pieminekli kaut kam sagruvušam vai kaut kam nenotikušam... |
