Es gaidīšu...
Skan rudens melodija matēta un spalga,
Ko ziemeļvēji savā elpā jauc,
Šai krāsu virpulī, tur debess zilgmē,
Jau ceļa jūtīs, skaļi dzērves sauc.
.
Tās sauc pēc vasaras un saules glāsta,
Ir priekšā ceļš, tik nezināmi tāls,
Vien atliek paļauties uz saviem spārniem,
Kaut pretvējš lauž, un traucē miglas vāls.
.
Bet putni spītīgi, kā mazas šautras,
Caur miglas vāliem aši trauks,
Tiem jāpaspēj, līdz ledus elpa,
Gan debesis un zemi kopā jauks.
.
Vai visi putni atgriezīsies vēlreiz?
Es gaidīšu, jo kā gan zeme plauks,
Bez viņu treļļiem, skaļām klaigām,
Kas aizdos spārnus man, un līdzi sauks....
(DZIDRA ČUMAKEVIČA) |
