|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| 5aveenija, 25-09-2015 00:14 |
|
26 |
Rudenīga vakara domiņas....Tumsā labi domājas. Ar "labi" domāju-ātri. Domu temati pārslēdzas bez aizķeršanās. Spēj tik sekot līdzi un apstādināt mirkļos, kad prātā rodas kāds papildus jautājums. Brīžiem, pat nesagaidot atbildi, domas aizlēkšo pie nākamā temata, nosvilpjot, ka šo atbildi var sameklēt arī vēlāk..... Bet. Šovakar nonācu pie domas, ka ir jautājumi, uz kuriem atbildes nebūs nekad! Un tas nav labi. Skaidrība ir laba lieta. Man-absolūti nepieciešama! Šaubas- tās mani moka un iznīcina! Bet, nav taču iespējams atbildēt uz jautājumiem, kuru radītāja neesmu es pati. Tās nebūs atbildes-tie būs pieņēmumi. Attiecīgi-tāds nebeidzams aplis. Kāds rada....es meklēju...bet atrast jau nevarēs... Visu vasaru lamāju rudeni. Diezgan skaļi paudu savu nostāju, ka man tas nepatīk. Sajūta, ka tuvojas noslēgums. Tādas kā beigas. Cerēju, ka mana skaļā nepatika to aizbaidīs. Bet nu šams ir klāt! Un šovakar, sēžot sētā, jau skaidri sadzirdēju krītošu lapu čaboņu. Ir - ir atnācis! Paķēris līdzi mazliet skumju. Un bailes. Un nedrošību. Un šaubas. Ar smeldzi. Un velmi kaut kur dziļi mežā noslēpties. Neticēt. Sev un citiem. Pārsvarā jau sev. Bet es centīšos. Domāšu par baltu, pūkainu sniegu, kurš noteikti BŪS! Par prieku, kuru esmu pelnījusi! Par īsiem laimes mirkļiem, kad kāds vienkārši īstajā brīdī ir blakus. Arī tiem manā dzīvē BŪS BŪT! Vēl tikai šis rudens ...
Eh....iedodiet man spārnus, lai varu tam pārlidot ātri pāri ! P.S. Vai "ticēt" var iemācīties??? |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
