Dienasgrāmatas (blogi)

Ja esam nelaimīgi, mēs gaužām bieži sūtām kosmosā negatīvas domas.

„Es esmu tik nelaimīgs, ”Man klājas tik slikti”, „Neviens mani nemīl”, „Es esmu nožēlojams”, „Viss ir tik bezcerīgi. Visas tās ir enerģētiskas pavēles Visumam. Nelaimes pieaugs.

Šis pats princips tomēr var arī darboties mūsu labā. Domu enerģija tiek nosūtīta un iemiesojas. Dažnedažādas enerģijas saplūst kopā, cilvēki tās pārtver un formulē kā savas idejas, pilnveido un noslīpē, līdz pēkšņi ilgotais partneris, kārotā lieta vai vēlamais stāvoklis nokrīt kā no gaisa jūsu priekšā. Tas viss ir tikai kāda no enerģijas formām.

Kopumā ņemot, mūsu pasaulei ir neticami liels piedāvājums. Viss pārējais ir tikai sadales jautājums. Visa kā ir gana. Ikkatram. Arī mums. Tikai mums arī jārunā par piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar mūsu enerģētisko pieprasījumu viss tiek sadalīts vai iekārtots tā, kā tas parādās mūsu dzīvē.

Ja mūždien žēlojamies, ka mums kaut kā nav, mēs tieši tā trūkumu arī pasūtām. Un viss, ko mēs dabūsim būs trūkums, kamēr mūsu kaimiņš tīksmi priecāsies par savu bagātību, jo viņš gluži vienkārši tieši to bija prasījis.

Ja mēs sapratīsim, ka visie3m ir viss un mūsu realitāti nosaka tas, ko prasām, dzīve kļūs pavisam citāda. Jo enerģija var pieņemt jebkuru formu.

Vēlēšanās nav nekas cits, kā datu apmaiņa milzīgā serverī. Meklēts – atrasts. Mēs atdodam enerģiju un saņemam enerģiju. Mēs būvējam savu pasauli atbilstoši mūsu iedomātajai pasaulei. Mēs veidojam, mēs iemiesojam, mēs traucējam vai graujam. Tā vienmēr ir enerģija, ko varam pēc savas gribas veidot vai atbilstoši savai vēlmei piesaistīt.

Pjērs Franks