|
Dienasgrāmatas (blogi)
multineo, 05-09-2014 08:38 |
|
1 21 |
Burvja mācekļi - Ivars Ījabs - politologs - Playboy- augusts 2014.https://www.youtube.com/watch?v=XYFdldfYEJk Pirmā pasaules kara svinībām šogad ir īpaša piegarša. Arī pirms simt gadiem Eiropas lielie spēlētāji iesaistījās karā ar pārliecību, ka spēj kontrolēt notikumus. Galu galā periods pirms kara izcelšanās bija vētraina progresa laiks gan ekonomikā, gan mākslā, gan zinātnē un tehnoloģijās, Šķita, ka ir maz tāda, ko Eiropa nevarētu izdarīt, izplānot, noorganizēt. Taču 1914. gada augusts nez kāpēc ierāva Eiropu vēsrures virpuļviesulī, kurš ne tikai sagrāva varenās impērijas un pilnībā pārzīmēja pasaules karti, bet arī noveda škietami apgaismoto un humāno Eiropu reālas pašiznīcināšanās priekšā. Runa ir par nacistisko un komunistisko totalitārismu, kuru rašanās nav iedomājama bez Pirmā pasaules kara konteksta. Mūsdienās, protams, situācija ir atšķirīga. Taču arī šodien tas, kas patiesi biedē, nav kāds superplāns, ko būtu izperinājis Vladimirs Putins, Baraks Obama vai kāds cits.Drīzāk biedē tas, ka visi šie burvja mācekļi ar Putinu priekšgalā ir atbrīvojuši spēkus, kurus paši vairs nespēj kontrolēt. Katrs no viņiem varbūt spēj paredzēt notikumus, lielākais , divus gājienus uz priekšu, bet ne vairāk. Un te mēs varam turēt īkšķus un skaitīt lūgšanas, jo, to kas var atgadīties nākamjā spēles raundā, mēs pilnībā paredzēt nevarēsim. Grūtības prognozēt diemžēl nepiemīt tikai mums, vienkāršajiem pilsoņiem. Tās piemīt arī visiem drošības analītiķiem un stratēģiiem. Viņi, protams, var precīzāk izskaitļot varbūtības katram notikumu scenārijam. Taču nelaime tā, ka reizēm mēdz notikt arī ļoti neticamas lietas. Par laimi vai nelaimi, cilvēkam piemīt brīva griba. Un tā reizēm ir arī griba veikt pavisam trakas, impulsīvas un neprognozējamas darbības, piemēram nošaut Austrijas troņmantinieku vai noslēgt Brestļitovskas mieru. Pirmā pasaules kara vēsture kopumā mums var dot dažas mācības par šo ierobežoto prognozēšanas spēju. Teiksim, Itālijas iesaistīšanās karā Antantes pusē kara sākumā daudziem šķita neticama; vēl 1917.gada vasarā Kerenska valdība Krievijā neuzskatīja boļševikus par nopietnu pretinieku, ko vajadzētu nolikt pie vietas. Taču viss notikā tā, kā notika. |
kokote: Mācies drukāt- izmanto tekstus pārrakstīšanai? #1 2014-09-05 13:45
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
Kurš uzvarēs Francijā? (32)
Kurš kļūs par nākamo Francijas prezidentu?
Švāba skolnieks Makrons vai franču daiļava Lepēna?
Vēlēšanas 24.datumā.
KK demisija (45)
Atkāpjoties no ārlietu ministra amata, Krišjānis Kariņš (JV) rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, ceturtdien pēc ...
|