lapsene

Kas tik dzīvē nenotiek... Ir viena no karstākajām vasaras dienām. Sēžu pie veikala autobusu pieturā, bet līdz autobusam jāgaida vēl vismaz pusstunda, un no sviedriem gan galva slapja, gan arī krekls. Pārkāpju pašvaldības noteikumus un nopērku bundžu alus. Un iedzeru. Pēc brīža atlido lapsene un sāk riņķot ap manu galvu. Tad nolaižas uz vaiga un beidzot jau gatavojas līst man mutē. Es papūšu, lapsene aizlido, bet pēc brīža atkal ir klāt, un viss sākas no gala. Te pie manis pieskrien kāda sieviete un ar salocītu avīzi – žlaukt man pa liseni. Kas ta nu?! – es uzsaucu. Bet šī man rāda uz lapseni un saka, ka tā lapsene mani sakodīšot. Es laikam esot dzēris alu. Jā, protams, es atbildu. Tāpēc jau viņa grib ielīst man mutē, jo arī viņai alus garšo. Bet kost viņa man nekodīs, jo kā nekā mēs taču abi esam domubiedri. Sieviete pagriežas uz iešanu un tikai nosaka: nu i vienreiz visi dulli palikuši no tā karstuma! Tā mēs ar to lapseni atkal paliekam divatā. Lai vēl kāda agresīvāka sieviete man neiesistu pa galvu ar koku, es uzpīpēju, un lapsene, aiz riebuma noskurinājusies, aizlaižas nezināmā virzienā. Bet es iedzeru malku alus un gaidu jaunu lapseni.