Aktiermāksla

Nesen apmeklēju ārpusrīgas teātra izrādi. Nodzīvojušam turpat pusgadsimtu, nebija nācies apmeklēt šo teātra namu, kaut arī vairākkārtīgi biju sev solījies to darīt.

Neba nu vienīgi skatuves māksla mani vedināja doties nezināmajā. Sunim skaidrs, ka Sievietes manikirētais pirksts arī bija pielikts klāt šī impulsa radīšanai.

Teātris patika. Kā celtne un vieta, kurā ir padomāts par ventilāciju lielākam ļaužu pūlim.

Izrāde... Cepuri nost aktieriem, kuri ar individuālo meistarību vilka man nesaistošu stāstu un režiju.

Vāju profesionālo izrādi var izvilkt labi aktieri.

Vakara profesionāļu sadaļa bija beigusies.

Tālāk sekoja amatieru uznāciens.

Esmu Sieviešu miesas kārs, bet...

Vai Tev, lasītāj, ir nācies, godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, darīt ko tādu, kas pašam... nu tā..., „ ”, bet paveikt tomēr gribas labi, jo kādam tas varētu sagādāt prieku?

Domāju, ka katram/ai ir nācies ko tādu darīt... un ne vienu reizi vien.

Uzstādīto ierobežojumu ietvaros es centos. Liekas, ka bija OK. Sieviešu fizioloģijā ir sauja simptomu, kas par to nepārprotami liecina;)

No rīta šķīrāmies. Man bija ļoti patīkami vērot starojošo Sievietes seju saulainajā rītā.

Vāju amatierizrādi var izvilkt labs aktieris.

Atceļā iebraucu citā pilsētā atdot vecu parādu meitenei, kuru biju redzējis tikai vienu reizi ~40 minūtes. Īsā tikšanās bija sirsnīga. Viņa man pajautāja: „Kā iet mīlestībā?”. Mirkli padomāju un atjautāju: „Vai tāda ir?”. Atbilde bija noteikta: „Ir!!!”

Ceru, ka viņai ir taisnība.

Kāda tā ir?

Ir daudz dzirdēts par lidojumu kaut kur, galvas pazaudēšanu, taureņiem vēderā un cita veida zarnu parazītiem...

Nezinu...

Labi padarīts darbs – to zinu!!!

Kā aktierim.

Arī ne pārāk labā izrādē.