Atnāc un paliec

ATNĀC UN PALIEC

Kā negribas palikt vairs vienai

Ziemas salti vējainā naktī,

Tad kad vakars mirdzošai dienai

Iededz zvaigznes sirdspukstu taktī.

Kad saulriets jau nogrimis pusē,

Ar ēnām sniegā tiek rakstīts Tavs vārds.

Kāpēc gan Tu šovakar klusē,

Kaut caur tālēm šķiet - sauc mani kāds.

Tu atnāc un tepat arī paliec,

Ledus rozes nedāvā rūtīs.

Savu plaukstu pie sirds manas liec

Un sildies tais liesmās, kas krūtīs.

Vien mīlestība var tāda būt -

Tā gaidītā, klusībā lūgtā,

Bez kuras visu citādu jūt -

Tik saldā, un reizē tik rūgtā.

/Sandra Grīnberga/