Anastāāāsijs un apčurātās zandalesAnastāāāsijs (tiesa, tagadiņ kauč kādu vīrišķi militāru niku pieņēmis) ir atpakaļ! Sen nebija manīts... Vairāk vai mazāk regulāri te (oho) maisoties, tu, cilvēks, tā kā pierodi pie vietējiem, nu, teiksim, ļautiņiem. Un katra mazā meža dīvaiņa izpausmes ar laiku kļūst par tādu kā sveicienu, atgādinājumu, ka vecais, labais nets tepat uz vietas, visi dīvaiņi arī. Tā arī Anastāāāsijs ar visām apčurātajām zandalēm, reku, pat sacensības rīko, kura vai kurš tad būs smukāk apčurājis... Un visi mācītāji, skolotāji, kritiķi, dzejnieki un citi mākslinieki... Protams, dienās, kas ir aizpildītas ar kaut ko saprātīgu un noderīgu, ir gluži vienalga, kas notiek virtuālajā pasaulē, bet dīkās dienās, kad ir vēlme mazliet nogalināt laiku - nu, kas var būt labāks par šo?:) |
