Jālūdz Puspūķīte , lai bišku nodedzina džungļus.

Putns sabozies tupēja savā dobuma stūrī. Izlikās, ka lasa pavārgrāmatu. Patiesībā uzmanīgi vēroja savu līdz šim sirdsmīļoto Putneni, kura, neko nenojauzdama, klausījās mūziku un rušinājās savās skolas burtnīcās. Kaudzīte tāda maziņa, tātad iespējams šovakar kādu ārpuskārtas buču saņemt- Putns nodomāja. Citreiz šādiem secinājumiem sekotu Putna šiverēšanās virtuvē, kafijas smarža, pat brauciens uz veikalu , ja mājās nekā sieviņai garšīga neatrastos. Šovakar Putns saguma vēl vairāk. Vakar , klīzdams pa OHO džungļiem , Putns bija uzzinājis visai netīkamus jaunumus par savu sirdssaulīti. Mazliet pārspīlējot varētu teikt: Kaščeja sievasmāte ir eņģelis salīdzinājumā ar Putneni. Izrādās, ka viņa katru rītu, izlidojot no dobuma normālā paskatā, pa ceļam kut kur pārģērbjas speķainā pufaikā un plēstā lindrakā. Un tādā klozē ierodas savā darba vietā: putnu skolā. Tas vēl nav viss. Tad visu dienu bļauj uz maziem putnēniem. Katram ieraksta piezīmi, lietojot necenzētus teicienus un nelietojot latviešu gramatiku. Starplaikos starp bļaušanām pavada putnos.lv čatojot ar citām žagatām un terorizējot džugļu ierēdņus par mazajām algām. Reizi mēnesī ejot ar maisu uz banku pēc naudas.

Kāda rafinēta izlikšanās-neviltotā sašutumā pukstēja Putns. Bet mājās vienas vienīgas burtnīcu kaudzes, stundu gatavošana un eklase. Maisu ar naudu Putns tikai sapnī bija redzējis un tad vienu reizi. Putns jau sen bija sapratis ,ka ēst jātaisa pašam. Un arī tīras zeķes Putnenei prasīt ir muļķīgi. Tomēr pašu putnēni bija izauguši un arī mazputnēni jau labu laiciņu čiepstēja. Līdz šim viņi bija bijuši laimīgi. A bet ko nu?

Mīļais, ko tu šodien tāds sadrūmis. Putns sajuta Putnenes spārna maigo pieskārienu. Man šodien skolas darbi beigušies. Vai kafiju dzersim?