Vēja neprāta deja

http://www.youtube.com/watch?v=7ayyJplTFYc&feature=player_embedded

Glāsti kā vējš neprātā dejo,

Skūpstu sniegpārslām pārklājot visu,

Augumu skaisto, krūtis un kaklu,

Lūpas, kas pretī kā ķiršogas zied.

Neprāta, kaislību vētrainā nakts,

Kuru vairs nespēs atņemts neviens.

Sajūtas atstājot sirdī uz mūžu,

Kā baltas sniegpārslas zemi kad klāj.

Vēl nesteidz glāstu putenis rimt,

Un skūpsti kailos augumus klāt.

Dejo vēl vējš nakts neprāta deju,

Kas cilvēkiem liek viens otrā grimt.

Mirt un dzimt abiem no jauna,

Viens otrā kā vienotam veselam kļūt.

Pasauli savu mainīt un radīt,

Kurā var uzplaukt mīlestības zieds.

/Egils Dambis/