Ai_bonija: ja precīzi, tad "sievietes no venēras un vīrieši no marsa". Mēness tut njepričom, ja nu vienīgi, lai pagaudotu uz to.

liancite: Neviens nevienu nedzenā :) bet teikšu godīgi...to smaržu, garšu var sajust arī virtuāli, balsi piezvanot...BET TIKAI AR ĪSTO CILVĒKU! šī ķīmija ir pārsteidzoša jebkurā gadsimtā...! Sapratīsi, kad sajutīsi...! :)

Deisa: Sievietes kāreiz redz no sieviešu viedokļa. Satikties taču tu aicini tieši sievietes, vai ne? Vai tev ir ilūzija, ka vīrietis ir tas, kurš izvēlas? Vai tiešām ne reizi nav bijis, ka tev sieviete iepatīkas, bet tu viņai nē? Un kāda tad ir sajūta? Iespējams, ka esi jau aiz aizsardzības sienas un uzskati, ka viss ok, taču jebkurš atraidījums uzglabājas zemapziņā - gan vīriešiem, gan sievietēm. Atraidījums pēc klātienes ir krietni ietekmīgāks par virtuālo, tādēļ ir vērts apsvērt, ko darīt un ko ne ne tikai sevis dēļ. Katram ir sava pievienotā vērtība - kam bērni, bet kam nelāga reputācija. Ieteikumi, kas iepriekš bijuši, ir nākuši ar skatu no malas, no sieviešu skatījuma, tātad no tevis interesējošās puses.
p.s. neuzskatu tevi ne par dumju, ne par vēl kādu, nevēlos mācīt. Paužu tikai savu skatījumu no malas, jo tēma tomēr tika publicēta, ne turēta pašam priekš sevis. Tava izvēle - ieklausīties vai nē.

Ai_bonija: liancīte, nu nevar piezvanot pat skaipā redzot sajust to, ko sajūt, kad cilvēks blakus. Arī uz manis nenostrādā ne teksti, ne foto.

svechugaisma: Man bieži vien pietiek ar vienu teikumu/uzrunu, lai saprastu - vēlos satikties ar šo vīrieti vai nē.

Olivia_es: tā ir visu mūsu (gan sieviešu, gan vīriešu) lielākā kļūda - piedzīt otru pēc sava uztveres veida. un otra lielākā kļūda - cepties par to, ka kāds kaut ko mēģina piedzīt. lai visi meža dīvainīši dzīvo savos mežos kopā ar saviem albatrosiem, es eju barot savējos :)

neratni_stasti: Ech, Silver, Tu pats izsauc šādu reakciju :) Piemēram, es piekrītu, ka ir lietas, kuras nevar noteikt ar saraksti, pat ne ar foto [smaržu un balsi noteikti nē]; bet, zinot, cik man tas ir svarīgi, es praktizēju, pēc nepieciešamības, iepazīšanos klātienē, nevis netā. Ietaupās laiks, nervi u.tml.
Kas attiecas uz sieviešu tieksmi pamācīt, zini, tur arī laikam paša vaina tik ir ;) Ikdienā sastopu vīriešus, kurus pat nemēģinātu mācīt, - harizma, pašapziņa un vīrieša spēks ir tāds, ka atliek vienkārši paļauties uz to.