TrollītiņšPutnam viendien sakāpa galvā. Izvilka no kakta kožu pusēsto bruņukreklu, apjoza no Plēšlāča aizlienēto zobinu, paņēma no nakts skapīša, Putnenes uz izgājušo Valentīndienu dāvātos , prezervatīvus un devās meklēt Trolli. Iepriekšējās zināšanas par šo dīvaino radījumu sugu bija pretrunīgas: jau septiņpadsmito reizi lasot mazmeitai par trollnēnu Pajas un Pajko piedzīvojumiem vakara pasaciņas vietā bija izveidojies uzskats ka troļi ir mazi jautri meža iedzīvotāji , kas pārtiek no sliekām un egļu čiekuriem. Reizēm pamētājas ar zelta gabaliem un pabaidē kādu sēņotāju. Paša Putnene, kas nekādi netika galā ar savu gājputna asiņu piejaukuma balsi un katru vasaru kaut kur aizklīda. Vienreiz no īstenās troļļu dzimtenes atvilka divus krāsotus ģipša gabalus. Katru divu sērkociņu kastīšu lielumā. Viens mazliet atgādināja Sīkstuli no pasakas par Sprīdīti, otrs Kašceja sievu vai vecmāmiņu.. Esot baigi nešpetnie radījumi, bet ja atrodoties viens otra redzamības lokā, tad ir tīri ciešmi un stiepjot pasaules zeltu uz savu mājvietu. Putns ļoti mīlēja savu Putnenei (bija zem tupeles) un tāpēc savas domas skaļi neizteica. Bet jau nākamajā dienā dobuma Gariņš paņēma savu pufaiku un aiztinās nezināmā virzienā. Aŗī zelts dobumā neparādījās, varbūt tāpēc, ka Sīkstulis vienreiz novēlās no kamīna malas un nolauza degunu. Tātad, kā parasti, no viena grāvja otrā. Ar šo džungļu Trolli bija ļoti miglaini. Putns jutās kā naivs ciema zaķītis. Visi meža zvēri un dalībnieki par Trolli šat tad runāja, bet vārdā nesauca. Gluži, kā baltkrievu partizāni, zina bet nekā nesaka, bezmaz vai uguns visai sādžai jālaiž klāt. Vienu brīdi šķita ka varonīgā jenotu suga pie vainas, bet tad šaubas, jo diez vai kam lielākam par beigtu vardi šie var iekost. Mazliet paklīdis pa mežu Putns piekusa. Plēšlāča dzelzis bija smags, bruņukrekls vilkās pa zemi un ķērās aiz celmiem. Grūti. Kā vienmēr tādos smagos brīžos Putnam iekšienē nostrādāja drošinātāji: galvā ienāca gaiša doma. Savādi, bet pazuduši ir Rudais Jenots un Bargā Pūces Kundze. Jau sen džungļos nav skanējis nesaprotamais eskimosu dialekts. Un, šķiet, garumzīmes un citi gramatiskie brīnumi ir aizlaidušies uz siltajām zemēm. Anarhija, kārtības māte, labi vispār. Bet parādījies Trollis.... tātad tie divi ir vai nu apēsti, vai paši ir troļļi, vai arī Trollis ir lezbietis. Neviens no variantiem Putnam neko labu nesolīja: pašu izceps, no zobena zobu bakstāmo uztaisīs, no bruņukrekla mušu ķeramo. Un šitie arī vairs nebūs vajadzīgi, sataustījis prežu paciņu, jāmet ārā, tāpat veci. Par laimi , garām slāja Pifezīts. Klausies draugs, tu nāc kā saukts, es te savā neprātā izvilkos pastaigāties apkrāvies ar dzelžiem. Palīdzi man šo mantību aizstiept atpakaļ uz dobumu. Ar mīlestību pārpildītais Pifezīts neatteica un abi laimīgi nokļuva mājās. Putns pateicībā atdāvināja Pifezītim ....... Bet Trollis jautri svilpodams turpināja ceļu. Pie kājas viņam putni ,eži un jenoti, pie kājas. |
