tumsā viegli spīguļo bēdu

fosforescējošā acs

atkal es lēnītēm tevi ēdu

un lēnītēm saploku pats

iešu rīt aprunāties pie Laimas

ko viņa grib mums teikt

uzsūtot ķildas un visādas vainas

ko nevaram veikt

kāpēc gan dzīve kas ir tik skaista

reizēm ir tāda maita

un ļauni viscietākos mezglus raisa

vaļā - un apstājas gaita

sastindzis gaidās tev pretim es sēdu

ar tevi notiek tas pats

tumsā viegli spīguļo bēdu

fosforescējošā acs

/K.Elsbergs/