mieru_tikai_mieru: Tu aizmirsi pierakstīt - un vienmēr klusēs.

kokote: Pēdējais teikums nomierināja, jo jau padomāju, ka Tu dīvains palicis...lai gan teksts būtu pat cerīgs, ja turpinājumā būtu kaut kā līdzīgi par vīrieti...bet realitātē tajā brīdī sieviete vīrietim un vīrietis sievietei ir īstie, kad viņi "bez bailēm un nožēlas" var būt viņi paši viens otra priekša un otram tas ir pieņemami. Tāda kompromisu, tolerances un principu sabalansētība. Tajā brīdī, kad vienam šī vērtību pakete mainās, otrs sākšķist neatbilstīgs un tad arī beidzas tā "piemērotība". Tas ir jautājums par spēju/nespēju attiecībās piedzīvot kopīgu izaugsmi.
PS. atvainojos, ka tā izplūdu, bet tas teksts kaut kā "atrāva"

kokote: Piekrītu...man domāt, ka, ja jau parādās plāns un runas par "attiecību glābšanu, pielāgošanu" un tā- tad pa lielam tur jau viss ir garām...tam ir jābūt tādā sajūtu, intuitīvā līmenī..tas no tās banālās sērijas "vēlmes no acīm nolasīt" un tanī pat laikā saprast, kad cilvis ir jāatstāj pavisam mierā...nu tāda sarežģīta lieta tā dzīve, dažiem izdodas labāk, dažiem ne tik...
PS> a es padomāju, ka Tu pēkšņi tāds vieds kļuvis :) :)

kokote: "Pankūkas" - kā jau blondīne visus burtus neizlasīju :D:D:D (labi vēl, ka pārgudri "neuzbraucu" tipa: "a normāli cilvēki norāda, ka citāts")