Širmis.

Čaklās meitenes un arī Maša tāda surogātmīla vien ir.

Tas nav no augstiem plauktiem, pat ne no plauktiem, tādas saslaukas, uz grīdas.

Ja vari uzbrukt atklāti, kāpēc izvēlies klusiņām iespert.

Ko Tu te meklē , ja nav ko teikt un ja saki, tad garām.

Vajag kādam izstāstīt kā jūties? A kam un kuru tas interesē? Cik daudz no šeit pateiktā ir kas jēdzīgs.

Tātad surogātsarunas, tāpat kā attiecības ar prostitūtu. Viņai attaisnojums - tāds darbs. Bet tev.

Kāpēc nerunāt ar tiem, kas pēc definīcijas ir mīļie? Labs jautājums. Esmu runājis vairāk kā 50 gadus. Pa šo laiku pulciņš, ar ko, ir manāmi audzis. Aizgājuši tie, kas noteica toni un bija autoritātes. Tagad mana rinda būt virsaitim. Bet kārtīgs Čingačguks daudz nepļāpā.

Taisnu koku mežā nav.

Un laiks pa tukšo gājis arī nav.

Bet ir surogātdzīve, vietām.

Mēs runājam un gribam , lai kāds mūs klausītos. Bet mīļie. Laikam priekš tam , lai mūs saprastu un piedotu. Vienīgais uz ko ceru, ka arī es kādam varēšu būt par piedevēju.

Esmu narkomāns un surogātdzīve ir mana narkotika. Enter...