Procesi

Nakts pagāja tā neko... Nē, laikam ir jāvērtē smalkāk. Nevar taču braukt cauri ar mūžīgo

„Kā gāja?”

„Normāli.”

Un tātad – nakts pagāja ļoti labi, ņemot vērā minimālo laika ieguldījumu attiecību konstrukcijas veidošanā. Tagad skatos uz dusošās oHo meitenes izteiktajām čella aprisēm un izmantoju brīdi, kad esmu viens ar savām domām, un neviens nemēģina lieki švunkāt manu smadzeņu trauku.

Vīrus vieno glāze grādīgā, anekdote pīpētavā, sievietēm nesaprotami hobiji (zivju un lopu bendēšana, neērti un skaļi 2-riteņu braucamie starp kājām, rāpšanās klintīs utt.) un iekāre uz sievietēm (tradicionālo orientāciju).

Sievietes vieno..., hmm..., kas gan viņas var vienot?! Klāt neesošas draudzenes aprunāšana..., kas vel...? Lai nu paliek. Nav ko lauzīt galvu par neeksistējošām parādībām.

Vai Vīrieti un Sievieti kaut kas vieno?! Ķīmijā ir jēdziens nestabila ķīmiskā saite. Elementi, noteiktu apstākļu iespaidā, veido savienojumus, kuri, mainoties apstākļiem, atkal sadalās sākotnējās komponentēs vai veido citus savienojumus.

Apstākļi. Tie, dzīvei ritot, ir nākuši un gājuši. Tie turpina nākt un iet. Tie arī turpinās nākt un iet. Viņa Augstība Gadījums un lēdija Pārsteigums ir mani uzticami partneri jau ilgus, ilgus gadus.

Pēdējo 2 nedēļu laikā esmu 2 reizes uz vairākām dienām viesojies Klaipēdā un Neringā. Tiem, kas nezina – Neringa ir Kuršu kāpā esošais analogs mūsu Jūrmalai. Tāds administratīvs piejūras ciematu apkopojums, tikai ne tik biezi apdzīvots, ka mūsējais.

Uzņemošās puses kontaktpersona bija sieviete vārdā Ausra. Manai ausij, bez ierastā „t” vidū, tas skan dīvaini, taču arī mūsu vārdi citām tautām liekas gana ērmīgi. Dienas cēliens pagāja spraigā darbā apsekojot objektus, fiksējot problēmas un saskaņojot iespējamos risinājumus. Ausra šajā laikā uzvedās kā Dzelzs Lēdija ar Titāna Olām. Skarba, skaudra, nepiekāpīga, neiecietīga utt. Varētu burkšķēt par bābiešu īpatnībām, taču nedarīšu to, jo visam cauri vijās profesionālisms un lietu tehniskās puses lieliska pārzināšana.

Pirmās dienas jau dziļā vakarā, braucot no Nidas uz Jodkranti, Ausra piedāvāja parādīt Pelēkās Kāpas, kuras senatnē esot aprakušas Nagļu ciemu.

Stāvvietā mūsu auto bija vienīgais.

Vakars bija silts.

Kāpām augšā, kājām grimstot kāpu smiltīs. Speciāli pa brīdim palaidu sparīgo meiteni sev pa priekšu, lai gūtu vismaz kādu prieku no dienas nebeidzamā konfliktstāvokļa.

Sievietes augums no aizmugures ir ļoti pievilcīgs. Gandrīz visām. To pateiks turpat vai 100% aptaujāto vīriešu.

Sievietes augums no aizmugures ņiprā gaitā un nedaudz pacēlumā ir divtik pievilcīgs.

Kāpiens lika nedaudz aizelsties, bet galu galā bijām augšā.

Nēesmu ļoti poētisks, bet dabas skats man patika.

Ausra stāstīja šīs vietas seno dienu notikumus par cilvēku neveiksmīgo pretošanos smiltīm. Skatījos uz viņu un klusēju.

Ausrai laikam beidzās stāstāmais un viņa arī apklusa. Var teikt pirmo reizi pa visu dienu.

Stāvējām kāpas augšā un skatījāmies viens uz otru.

Nagļu ciemu apraka smiltis, mani apraka Ausra.

Karstums, maigums, mīļums, pakļāvība... It kā kāds būtu samainījis šīs Sievietes.

Nākamās dienas, gan šajā, gan otrajā vizītes laikā pagāja pēc nemainīga scenārija: pa dienu sauss un lietišķs darbs, naktī... Paši Ziniet Kas, tā labākajās izpausmēs.

Nestabilās ķīmiskās saites un to veidošanās apstākļi... Nav nemaz tik slikti būt šo procesu dalībniekam.

Braucot mājās no Lietuvas veicu standarta rituālu – nopirku etiķa esenci. Pie mums tā tika izņemta no tirdzniecības ar motivāciju pasargāt bērnus, kuri mēdza to iedzert. Lietuviešiem laikam bērni ir gudrāki (nedzer to), vai mājasmātes tālredzīgākas (novieto to mazajam neprātim neaizsniedzamā vietā). Lai nu kā, bet esence, laikam, ir Lietuvas eksporta prece uz Latviju Nr.1 (pie tam caur mazumtirdzniecības tīklu).