Smaidona: Tikai katrs pats var sapostīt savu dzīvi un tikai pašam tā sapostītā dzīve jādzīvo,neviens cits tur neko nevar līdzēt.Pieļauju arī iespēju,ka tie,par kuriem tu domā,ka viņi ir sapostijuši savu dzīvi,par tevi domā tieši to pašu.

lazdarr: ...redzējums labs. Zēl, ka par līdzcilvēkiem aizdomājas vien tad, kad nākas pamest to bleķa panciri un burzīties kopā ar tiem tur- aiz loga: ietves šaurībā, sab. transporta neērtībās ar pilnām iepirkumu somām, no pieturvietas uz mājām kilometru un vairāk...Lauku apvidū tāda špidrilka ar mobiļņiku pie auss vēsā mierā aizbrauks garām ceļmalā stopējošam cilvim...Tam arī gribas paspēt laikā un telpā...Labs tas sakāmais anekdotē-..kā apmaldījies, tā "ei, cilvēk", kā anekdote- tad "čukča". Pofigisms tā pārņēmis jauno laiku cilvēkus,ka tikai globāla liksta varbūt domāšanu pārveidos...Tomēr cerībai ir jābūt,ka varam mainīties uz augšu savā iekšējā cilvēksapratnē par līdzīgajiem izskatā. Lai jauka skaista vasara visiem!

evana: "ikdienas steiga, kurā cilvēki ieiet savā ritenī un vienkārši neredz neko pa malām, nepaspēj pamanīt" - tā ir pašu cilvēku vislielākā problēma.. ka šie iegrimuši paši sevī..
šorīt, kā reiz, lasīju rakstu par prieku - katram pašam par savu prieku jāgādā, nevis jāgaida, kad kāds cits sagādās. piekrītu gan. ja nepatīk sava dzīve, katram ir iespējas to mainīt. nudien ir! :)

evana: es zinu ļoti daudz par šādiem "riteņiem", bet cenšos tajos iekļūt arvien mazāk... vai vismaz laiku pa laikam palūkoties, kas notiek ārā pasaulē :)) mhm, "pastāvēs, kas pārvērtīsies" /Rainis/ :)