Putns par meitenēm

Nekā jauna nebūs. Bet 51 gadu vākts viedoklis par pretējo dzimumu ir summējies. Labi , pirmos desmit gadus atmetam. Ceturtajā klase iemīlējos bižainā, lepnā , jaunpienācējā meitēnā. Tas ievilkās un ar mainīgām sekmēm nav beidzies vēl šobŗīd. Sākumā tā bija vienkārša bižu biežāka paraustīšana un atbilstoša blieziena ar grāmatu saņemšana. Vēlāk , pamatskolas beigās, no mana viedokļa raugoties, attiecības kļuva traģiskas. Tas bija laiks, kad kārtīgs džeks nēsāja matus, ataudzētus līdz pleciem, biksēm ap celi bija jābūt apstilpētām, bet bikšu galiem vismaz 30cm platiem (iespējams šo apģērba gabalu sauca par kļošenēm). Plastmasas iepirkumu maisiņš ar firmas džinsos ietērptu dupša attēlu maksāja 5 rubļus un skaitījās ļoti kruta lieta. Man tā visa nebija: staigāju stabulenēs un pajoliņa frizūrā. Bet meitēns kļuva arvien smukāks un mana greizsirdība aizvien lielāka. Biju samīlējies skolas smukākajā meitenē bez jebkāda vizuāli materiālā atbalsta. Arī daba bija mani apdalījusi: dziesmas dzirdēju un pat meldiņus varēju dungot, bet mūzika līdz kājām kaut kā neaizgāja . Dejot meitenei patika ļoti.

Laiki mainījās, kā vienmēr. Mēs kļuvām draugi un mūsu mīlestība bija pirmā mīlestība. Vidusskola mūs saveda kopā un vidusskola arī izšķīra. Es divas reizes mūžā esmu iesitis sievietei, simboliski, bet iesitis.. Abas reizes pirms 35 gadiem . Diviem dažādiem cilvēkiem, bet viens no tiem pirmā mīlestība.

Laiki mainās. Mēs ļaujamies laika upes plūdumam. Cits iemanās papeldēt šķērsām no viena krasta pie otra, cits kraulā aizliek uz priekšu, cerēdams noķert nenoķeramo, cits plūdumam cenšas pretoties, izmisīgi airējot pret straumi, lai kaut mirkli pabūtu tajā vietā, kur bija labi.

Tagad saviem skeletiem esmu iekārtojis jau otro skapi, par sievietēm un dzīvi varu izteikties gan paskarbi, gan jauki, nu kā vajag. Dažas lietas tomēr paliek tīras. Ir daudz sieviešu, kuras satiekot es pasmaidu un viņa atsmaida pretim , mazāk tādu , kuras redzot, dvēsele smaida. Un ne jau tāpēc, ka pirmās būtu sliktākas par otrajām. Tās otrās es labāk pazīstu. Mana mājas sieviete, cilvēks, uz kuru var paļauties, ar kuru daudz jauku brīžu pavadīts un kurš ir. Pirmā mīlestība arī turpat. Satiekot šo sievieti sirds joprojām ietrīsas savādāk. Saldajā: mazmeitas pieķeršanās pie rokas pastaigājoties un buča pirms došanās grupiņā.

Esmu sapratis, kas ir patiesi vērtīgs, manā, mazliet mietpilsoniskajā, dzīvē. Tomēr esmu vājš un kārdinājumu tik daudz. Izskatās, ka arī trešā skapja iekārtošana nav aiz kalniem.

Lai mums veicas un mūsu vājības būtu mazāk sāpīgas sev un citiem.