Pildspalvas

Reizi divarpus gados Putns kļuva īpaši svarīgs sabiedrībai. Kad bija jāizvēlas jauni lauvas un lāči, vai arī zvēriem un citiem pasaku meža iemītniekiem bija kāds uzkāpis uz varžacīm dēļ kā tika rīkota meža likumīgo iemītnieku aptauja. Jau tajos laikos, kad mežā vēl nebija brīvības, kad partija bija tikai viena un vēlēšanās piedalījās 99.8% zvēru, Putns izrādīja konsekventu centību un godaprātu šo pasākumu vadīšanā. Kīno, dažādi kultūras sarīkojumi, desas veikalos un bagātīgs galds ar dančiem pēc vēlētāju vēlmju apkopošanas radīja svētku un dziļu pateicības sajūtu Lielajai Vienīgajai. Tad kādu dienu zvēriem apnika saulainā dzīve. Viņiem sagribējās brīvības. Izrādījās, ka arī kapitālisms ir mazāk sapuvis par sociālismu un Lielajai Vienīgajai pienāca kirdiks. Putns nedaudz piekrāsoja spalvas un turpināja menedžēt zvēru vēlmju apkopošanu. Un tā turpmākos divdesmit gadus . Šis tas pamainījās: pazuda kino un balles vakarā, tautumeitas pa dienu vairs neizklaidēja vēlētājus, un klātie galdi pārvietojās tālāk no zvēru acīm, za to desas veikalos bija vairāk kā pircēju. Partiju bija kļuvis tik daudz, ka pat Putns tās visas nezināja nosaukt. Parastam zvēram vispār pie kājas. Labi ja spēja atcerēties vienas nosaukumu , par kuru pie labvēlīgas apstākļu sakritības ,arī nobalsoja.

Meža runāja vairākās valodās, bet galvenās bija divas – suņu un rašas valoda. OHO džungļos bija satopami arī dažādi suņu valodas dialekti, kā cepumu vīriņu, greizo acu , supergaro krāniņu un viltīgo vāverīšu izloksnes. Bet šoreiz ne par to stāsts. Rašiniekiem aizejot pie Lauvas bija jārunā suniski un arī aste jāluncina pa suņu modei. Tas viņiem bija apnicis līdz brošai. Uzņēmīgākie no rašistiem apstaigāja visus savus tautas brāļus un savāca DNS paraugus, kurus iesniedza meža kongresam: sak tagad mūsu mežā Lauva ar mums runās ŗašiski. Suniski runājošie atteica; mūsu ir vairāk, varrrat iet uz poda. Lauva apspriedās pats ar sevi un saskaņā ar likumu izsludināja tautas nobalsošanu.

Tā mēs esam nonākuši līdz šodienai. Putns ar ievingrinātu balsi komandēja, dalīja pildspalvas , iekārtoja iecirkni, īsāk , omulīgi knosījās savā vistu pulciņā, kad pienāca šifrēta ziņa no Cirvja: tev, putn, ir jāierodas pie Sirmās Lapsas saņemt slepenās pildspalvas. Kad Putns atgriezās ar pildspalvām neredzamajā koferī, viņš bija satriekts un neizskatījās pēc sevis. Izrādījās , ka viltīgais Lauva aizdomājis elegantu, taču negodīgu, paņēmienu kā apčakarēt rašistus. Krustiņi vēlētājiem jāvelk tikai ar komisijas izsniegtajām pildspalvām. Tājās iepildītā tinte ražota, izmantojot nanotehnoloģijas. Uz biļetena uzzīmētais krustiņš pēc iemešanas kastē sāk patstāvīgi pārvietoties uz ieprogrammēto rombiņu. To sasniedzis tas sacietē un mirst, iepriekš nospēlējot divas notis no meža himnas beigām. Gadījumam, ja kāds tomēr atļausies aizpildīt biļetenu ar savu pildspalvu vēlēšanu urnā sēdēs Cirvja augsti atalgots rūķītis, kas minēto biļetenu likvidēs, to apēdot, un aizpildīs citu pareizi. Pēc kastes atvēršanas rūķītis nepamanīts iejuks starp novērotājiem, jo viņam būs cvk pilnvara.

Putns apzinās, kas viņam draud par slepenās informācijas izpaušanu: droši vien viņš tiks iespundēts vienīgās meža zemūdenes torpēdu nodalījumā un pēc tam tiks izšauts reņģēm par barību. Putns cer, ka zvēri viņa nesto upuri novērtēs.