|
|
fokapirmais dienasgrāmata
| Ceturtdiena 05-01-2012 11:49 |
|
22 |
Pasaka.
Reiz dzīvoja Putns kopā ar citiem zvēriem mežā , kas nebija milzīgs un arī ne mazs. Vismaz nejauši pasprucis pirdiens kaimiņam dzirdams un jūtams nebija. Mežā bija pašiem savs valdnieks Lauva, savs Lācis, arī Lapsa, kas nodarbojās grāmatvedību pusotra duča Vārnu, kas centās apmācīt mazos zvērēnus vietējā skolā un daudz dažādu citu zvēru. Nekāds eņģelis jau Putns nebija, ne jau velti Lauva pusgadu centās sagraut Putna dzīves telpu un beigās to nelikumīgi arī izdarīja, bet ,ko padarīsi, valdniekam vienmēr taisnība. Mežā mitinājās arī bariņš jenotu: bezprideļščiki un rupekļi , vienkāršāk sīki huligāni. Tā radās jēdziens jenotismi.
Laiki mainījās. Oranža sivēna banda vienojās ar zaļhūtainiem un miegainā liellācīša frakciju par mežu robežu pārdalīšanu. Mūsu mazo, jauko mežiņu pievienoja lielmežam, kurā valdīšanu uzsāka zaļhūtainie. Tā no pasaules nabas , pārvērtāmies par provinci, kurai reizēm cauri, zili mirgojošu un sir kaucošu auto pavadīti, izbrauc liellācīši un zaļhūtaiņi. Arī Putns, kas sākotnēji uzskatīja sevi par pikējošu zvirbuli, bija spiets mainīties. Nedaudz uzbarojās , pārkrāsoja spalvas un kļuva par Pusvārnu. Dzīve turpinājās, taču īsta miera zvirbuļa dvēselei nebija.
Un tā kādu dienu, gluži nejauši, Putns nonāca pie liela , noslēpumaina meža. Liegs vējiņš šūpoja koku zarus, smaržu kokteilis , kas apņēma Putnu ,bija satraucošs un aicinošs. Nez no kurienes uzradās oranžs rūķītis un teica: reģistrējies un vari iet iekšā. A tapatās nevar. Var, bet tad tu daudz ko neredzēsi. Un pašas smukākās putnenes runājās tikai ar saskaitītajiem . Kaut arī Putnam mājās jau bija sava Vārna, ar kuru apēsti vairāki pudi sāls un uz kuru vienmēr varēja paļauties, Putns nespēja turēties pretim oranžā kārdinātāja piedāvājumam.
Un Putns piereģistrējās. Un mežs izmainījās: kŗāsas kļuva košākas, smaržas asākas. Nebija kā vecajā labajā mežā, kur katra čūska , bija pazīstama, pat buču varēja iedot ja uzmanījās. Īsteni džungļi . Jālido stipri uzmanīgi , ja negribi tikt sadzelst, apēsts vai pa dažādām zostēm izvazāts. Zvērus te varēja satikt visdažādākos un ne tikai, arī princeses , raganas , cepumu un biezpiena vīriņi un citi jauki un mazāk jauki radījumi bija atrodami. Diemžēl , visur sastopamie jenoti,arī šeit šņakarēja uz nebēdu.Putns drīz piegura un devās mājās, šūt sev bruņukreklu.
Spriežot pēc visa pasakai vajadzētu būt turpinājumam. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
