... pierādījums ...

Vai ir vajadzīgi pierādījumi tam, ka vīrieši un sievietes vienkārši nesader kopā? Diez vai. Starp dzimumiem nevar būt saprašanās, jo sievietes, it seviški modernas, mums, vīriešiem, kuri rīkojās jūtu vadīti, ir tiešām pārāk stingras, racionālas un karjeras apsēstas. Nemaz nerunājot par to, ka es visas savas dzīves laikā neesmu saticis sievieti, kura tā vai citādi nebūtu neirotiska vai kurai nebūtu vismaz tik daudz kompleksu, ka es katru savu piezīmi vispirms liktu izvērtēt neatkarīgai ekspertu komisijai. Lai izvairītos no šādām situācijām:

Sieviete: Vai Tu nemani nekā uzkrītoša manā izskatā?

Vīrietis: Tu šodien izskaties tiešām super.

Sieviete: Ak, vai tad citreiz tā nav?

Vīrietis: Nē, tomēr. Tu vienmēr izskaties super.

Sieviete: Tātad Tev nekas neuzkrīt manā izskatā?

Vīrietis: Jauna frizūra?

Sieviete: Muļķības - kā Tev tas ienāca prātā? Nē. Esmu pieņēmusies svarā ... Tu to neievēro tikai tāpēc, ka Tu uz mani vispār vairs neskaties.

Vīrietis: Kā nu nē. Man tas tūlīt uzkrita. Goda vards.

Sieviete (satriekta): Tev durās acīs, ka es esmu pieņēmusies svarā? Tātad es Tev liekos pārāk resna? Es to zināju ( sāk pinkšķēt)

Vīrietis: Es tachu to nemaz neteicu!

Sieviete: Tu esi tik nejūtīgs! Un es pat nedrīkstu apvainoties uz Tevi - ar tādu figūru kā man!

Vīrietis: Bet es nemaz neuzskatu Tevi par resnu! To tachu teici Tu!

Esmu tagad ticis skaidrībā, ka vīrietim šādā situācijā ir tikai viena iespēja. Viņam jāsaka: Es mīlu Tevi. (Nekādā gadījumā: Es mīlu Tevi. Un Tavus jaukos tauciņus uz gurniem, tos es īpaši mīlu. KĻŪDA! Vienmēr tikai vienkāršo, pieticīgo trīs vārdu salikumu!) Sieviete tūdaļ piemirsīs strīdu un visus savus kompleksus vismaz uz divām minūtēm, metīsies viņam ap kaklu, raudzīsies viņā mīlas pilnām acīm un runās kā murrājoša kaķe. Tachu vīrietim ( ja nu patiešām tas ir dabūjis pār lūpām kaut ko tādu) izliksies, ka viņš ir suns, kas pats sev apliek kakla siksnu.

Fragments no Daniela Bīlenšteina grāmatas ``Sieviete visam mūžam``.