Ir augusts (drošvien ne tas oriģinālākais virsraksts)Svētdienas vakarā, baudot atvasaras smaržu, līksmā pusriksī devos pa Tērbatas ielu, Barona un Brīvības ielau līdz pat Teikai. Biju tik laimīga! Tāds viegls un silts vasaras vējiņš aijāja manu gaitu. Varat iedomāties, Teikas pusē ieraudzīju pat liepziedus. Protams, pamēģināju vai vēl smaržo...nekā. Tomēr tie tur bija un viss tas liepu zaļums kopā uzdzina patīkamu melanholiju. Joprojām skaistas liepu alejas. Nedaudz apskaužu "velosivēnistus" (jo par "velosivēniem" mēs ar māsu savulaik saucām velosipēdus). Varētu padomāt, ka man nav, kur vasaras vakarā pabraukties...bet tomēr, šeit ir cita publika. Teikā brauc progresīva un brīva jaunatne. Pēc ārējā izskata vien var secināt, ka viņi zina, ko vēlas sasniegt. Arī tas man pieplusoja mazliet pozitīvisma. Vispār domāju ka vasara nav palaista vējā. Esmu šur tur bijusi, šo to jaunu izbaudījusi. Ieguvusi jaunus paziņas. Esmu uzdrošinājusies un varbūt nedaudz mainījusies. Man pašai tas patīk. Gaidu rudens sākumu cenšoties izturēties tā, it kā vēl joprojām būtu vasaras vidus. Un mēģināšu tā turēties pēc iespējas ilgāk. Mēģināšu...nē - izbaudīšu Rīgu, tad kad "kokiem lapas sārtojas un dzērves rindā kārtojas". Tad kad lapas sadzeltēs pavisam, un tad kad šeit un Rīgā mani sagaidīs kaili zari, bet varbūt vēl joprojām būs rudenīgi silts. Bet pagaidām...ir augusts. |
