|
|
Laurencia dienasgrāmata
| Otrdiena 14-06-2011 15:17 |
|
86 |
Kārtējais teksts no "traukiem", bet labs...Šodien mans tēvs picas gabalu
iedeva mūsu nabadzīgā
dārznieka dēlam, kuram bija tikai
6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja,
ietina salvetē un nolika maliņā.
Kad mans tēvs viņam prasīja,
Kāpēc viņš to neēd tagad, zēns
atbildēja: ``Es to aiznesīšu mājās
un sadalīšu ar mammu un
māsiņu.``
----------------
Šodien es intervēju sievieti, kura
ir neglābjami slima. Es maigi
mēģināju viņai jautāt, kā tas ir
pamosties katru rītu zinot, ka
jūs mirsiet. Viņa atbildēja: ``Kā tas
ir pamosties katru rītu un
zliekoties, ka tā nav?``
----------------
Šodien mana labākā draudzene,ar kuru draudzējos jau 6 gadus,
nonāca slimnīcā. Viņa bija
mēģinājusi izdarīt pašnāvību.
Viņa vienmēr bija klausījusies
manas stulbās, sīkās problēmas,
bet es nekad viņai neprasīju, kā
jūtas viņa, vienmēr likās, ka viņa
ir laimīga.
----------------
Šodien ir pagājuši tieši 5 gadi un
es vēl joprojām nevaru aizmirst
viņas smaidu, kad viņa izgāja pa
durvīm pēdējo reizi un teica : ``Es tevi šonakt vēl redzēšu, mīļum. ``
----------------
Šodien pēc 10 mēnešu
pavadīšanas slimnīcā atklāju cik
grūti ir atrast pienācīgu darbu,
kad tava seja ir klāta rētās.
----------------
Šodien es vienā no savām
vecajām ķemmēm atradu tavu
matu. Es burtiski uz to blenzu 10
minūtes . Man tevis pietrūkst tik
pat stipri kā todien, kad man
tevi atņēma
----------------
Šodien es izlasīju par zēnu, kura
mamma teica, ka dzīves atslēga
ir prieks. Kad viņš aizgāja uz
skolu, skolotāja skolēniem
prasīja, par ko viņi vēlas kļūt,
kad izaugs lieli. Zēns teica būt
laimīgam. Skolotāja teica, ka viņš
nav sapratis doto uzdevumu.
Mazais zēns teica, ka viņa nav
sapratusi dzīvi.
----------------
Vienreiz es savai māsai, kurai ir
tikai 6 gadi, pastāstīju: Kad līst, kaut kur šajā pasaulē raud kāda meitene. Vakar lija un es
ieraudzīju māsa skrienot ārā pa
durvīm ar lietus mēteli, tāpēc
jautāju, kur viņa dodas. Viņa
atbildēja: Es atradīšu to
meiteni, kura raud un viņui epriecināšu.
----------------
Šodien tikko kā mans mazais 5
gadus vecais brālis ienāca istabā,
es sabļāvu uz viņa, pat
nepaskatoties uz viņa pusi. Kad
viņš negāja prom, es pagriezos,
lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju
viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem.
Viņš bēdīgi teica: ``Piedod, es tikai
gribēju padalīties ar tevi.``
----------------
Šorīt un jebkuru darbadienu 9
no rīta jau četrus gadus, es emu
gājusi garām 3 ielu muzikantiem.
Viens vienmēr strinkšķina ģitāru,
bet pārējie divi dzied. Un viņiem
pāri visai sejai ir smaids. Dažreiz
šie ir vienīgie smaidi, kurus redzu
pa visu dienu.
----------------
Vakar viens no maniem
labākajiem draugiem izdarīja
pašnāvību nošaujoties apmēram
2 dienā. Un tikai tagad es savā
mobilajā pamanīju neatbildēto
zvanu no viņa vakar 1:56.
----------------
Šodien tāpat kā citus rītus mans
vīrs aiznesa puķes savai mātei.
Viņai ir Alcheimera slimība un viņa
nemaz nezina, ka viņš to dara
katru rītu. Bet viņš to dara tik
un tā.
----------------
Šodien es redzēju skaistu meiteni
lasot bibliotēkā. Viņas skaistums
bija majestātisks. Es pieķēru sevi
skatoties uz viņu vairākas reizes.
Un tas bija līdz brīdim, kad viņa
savāca savas lietas, lai dotos
prom savā ratiņkrēslā.
----------------
Šodien Atlantas lidostā, savā
armijas uniformā dodoties uz
lidmašīnu maza meitenīte
pieskrēja pie manis, sagrāba
roku vaicājot vai es drīz
atgriezīšos no ārzemēm. Pateicu,
ka būšu atpakaļ pēc 6 nedēļām.
Viņa pasmaidīja un teica: ``Vai tu,
lūdzu, nevari manam tētim
pateikt, ka mīlu viņu. Mamma
teica, ka viņš no turienes nekad
neatgriezīsies.``
----------------
11. septembrī, 9 gadus atpakaļ ,
es izskrēju no pasaules
tirdzniecības centra bez sava
vīra, kurš strādāja tikai 3
stāvus augstāk. Un mēs nekad
vairs nevarējām atvadīties.
----------------
Šodien es raudāju, kad ieraudzīju
brūces uz manas meitas rokām.
Bet es nespēju pateikt, lai viņa
sevi nesāpina tādā veidā, jo es
daru tāpat.
----------------
Šodien , pēc tam, kad redzēju kā
manu suni sabrauc automašīna,
es sēdēju uz ceļa turot viņu un
raudot. Un pirms viņš nomira,
viņš nolaizīja asaras no manas
sejas.
----------------
Šodien manai bijušajai sievai,
kuru vēl joprojām mīlu, tika
atklāts vēzis un doti 8 līdz 12
mēneši. Pagājušā gadā, kad viņa
salauza manu sirdi es pateicu, ka
viņa nav pelnījusi dzīvot.
----------------
13 gadus veca meitene bija slima
ar retu asins slimību. Viņai
vajadzēja asinis un viņas 5 gadus
vecajai māsai bija īstā asins
grupa. Ārsti par to pateica
mazajai māsai un viņa piekrita.
Kad ārsti bija beiguši noņemt
asinis viņa paskatījās izbrīnīta
un teica: ``Pagaidiet jūs aizmirsāt
paņemt pārējās!`` Meitenīte bija
domājusi, ka viņa māsai atdos
visas savas asinis.
----------------
Es esmu 3. klases audzinātāja.
Lielākajai daļai bērnu ir mazas
zīmītes pusdienu maisiņos no
vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir
pametis un viņas māte ir
atkarīga no narkotikām, bet
viņas 12 gadus vecais brālis
vienmēr uzraksta ``es tevi mīlu``
uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.
----------------
Šodien sieviete, kuru es redzu
katru dienu darbā un kura liekas
vispriecīgākā persona birojā,
izdarīja pašnāvību.
----------------
Mana meita iet uz bērnudārzu,
kurā arī iet akls puisītis. Viņa
nesaprata, ko tas nozīmē, tāpēc
es paskaidroju. Nākamajā dienā,
kad gāju viņai pakaļ, es viņu
atradu aizvērtām acīm sēžot
pretī aklajam zēnam, stāstot kā
izskatās koki un puķes un mazais
zēns smaidīja. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
