bac

kad nācu mājās bij vakars jau vēls

un tumsa maskēja ledainās peļķes

man maciņš bij tukšs un /papēdis/  jēls

vēl slapjas līdz ceļgaliem zeķes

jau atverot nama dzelzs ārdurvis

es sajutu kaimiņš cep kotletes

tad gaisu tā padziļāk nāsīs ievilcis

vēl apjautu štovētus kāpostus es

vēlāk sēdēju tukšajā virtuvē

pie vistukšākā virtuves galda

stāvu augstāk karbonādi izklapē

es drebēj no naida un bada

tad nospriedu padarīt galu

šim stāvoklim vienā mirklī

raušu vaļā to paveco bundžu

uz šiltes kur rakstīts ir Chappy