|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| melany, 08-10-2010 17:42 |
|
37 |
..par patīkamajiem brīžiem......paejot krietnam laikam, gadiem daudziem gadiem...paejot vairaakiem desmitu mēnešu, dienu, stundu un miljoniem minūšu, it kā viss aizmirstās, tas ir tikai `it kā`...it kā tas paliek pagātnē, it kā dzīvojot jaunu, skaistu dzīi, it kā par to vairs neatceroties, it kā tam vairāk nevajadzētu mani uztraukt....tomēr gadās
kādā 5 sekunžu garā mirklī atcerēties, kas
reiz bija... atcerēties visu skaisto, neaizmirstamo un nesaprasto, atcerēties to, kas spēja saviļņot līdz sirds mielēm, kas spēja sniegt vienreizējas un neatkārtojamas sajūtas...atcerēties mazas nianses, kurām toreiz šķiet vispār nebija nekādas jēgas, bet tagad es šīs sajūtas nepārdotu pat par visu pasaules zeltu....tās sēž manī iekšā joprojām un gaida, kad par tām atcerēsies, tās vēl aizvien ir dzīvas, un tad es saprotu, ka, neskatoties uz pagājušo laiku, neskatoties uz to cik ilgi un daudz par to nav domāts, cik pūļu ir pielikts, lai tās pazustui....šo sajūtu vērtība tikai ir augusi, un ar gadiem, kā labs vīns, tās kļūs arvien vērtīgākas un īpašākas, šīs sajūtas ir kļuvušas vēl neaizmirstamākas, jūtīgākas un skastākas.... un tas
viss sliktais, kas arī bija, tam laikam arī vajadzēja būt lai nedaudz nodzēstu visa šī salkanuma garšu... iespējams, tieši tā tam vajadzēja arī notikt,
lai saprastu daudzas lietas, lai izprastu milzum daudz lietas, ir jāspēj apdedzinoties to saprast!!bet sajūtas apliek arī pēc asiņojošām rētām... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
