|
|
Hara dienasgrāmata
| Pirmdiena 28-06-2010 20:22 |
|
5 275 |
kā man ukraiņu restorānā gājaLai piedod ukraiņu restorāns vecrīgā, ja tas par kuru es runāju uz Gleznotāj ielas piepeši izrādās kādas citas tautības restorāns, bet nosaukums atsauca atmiņā Ukrainu. Restorāniņš atrodas diezgan "dārgā" vietā vecrīgā, blakus jaunatvērtajam slāvu restorānam, un arī blakus mana nama durvīm, tāpēc es viņā vispār nokļuvu. Turklāt šī nebija pirmā apmeklējuma reize, iepriekš biju tajā ēdis tīri sakarīgu "Dolmu"
Sākās ar to, ka pie mums pienāca skuķis, kas netgādināja pat ne Čilenes oficianti, bet drīzāk govju slaucēju, klusām uzlika mums uz galda ēdienkartes un fiksi notinās. Ne "labdien", ne "mani sauc" (ok, šito piedodam, tomēŗ mode pavisa svaiga), nedz arī "vai gribēsiet kautko uzreiz pasūtīt" - vienkārši nolika ēdienkartes un pazuda. Restorāns tobrīd bij tukšs, bijām vienīgie apmeklētāji. Pēc laiciņa meitene atgriezās, mēs pasūtījām - pie kam nācās iebakstīt ar pirktu ēdienu attēlos, jo izskatījās, ka latviski nedz saprast, nedz lasīt meitene nemācēja. Arī te viss negāja tik gludi, cienītā izdarīja savu pasūtījumu un skuķis teciņus metās prom, nācās ķert gandrīz aiz rokas, lai es arī varētu pasūtīt, un jā - sēdējām mēs pie viena galdiņa, nevis diviem dažādiem ;) Pasūtījām Firmas kotleti ar vārītiem kartupelīšiem un minerālūdeni man, un speciālo zupu ar vīnu cienītajai. Vīnu atnesa, minerālūdeni ne. Pēc 20 minūtēm atnesa zupu cienītajai, pagriezās pret mani un teica "piedodiet, kotlete būs jāgaida vismaz pusstundu" - tanī laikā no virtuves puses atskanēja nikni klaudzieni - kāds sirdīgi klapēja firmas kotleti ar gaļas āmuriņu ;) Cienītā ēda zupu, dzēra vīnu, es bez sava minerālūdens sēdēju un mēģināju sarunāties tā lai siekalas netraucētu ;)Pēc pusstundas kotlete tika atnesta - glīti gozējās uz šķīvja. Turpināju gaidīt kartupeļus, jo šajā restorānā piedevas sūta atsevišķi, līdz ar to pieļāvu domu ka tāpat kā Ganbej, tās atnes uz atsevišķa šķīvja.Pēc 5 minūtēm meitene atbizoja atpakaļ un piepeši sniedzās pēc mana šķīvja, bet uz manu neganti naidīgo izsalkuša zvēra izbrīnīto skatienu atbildot ar "Vai, piedodiet, pavārs AIZMIRSA PAR KARTUPEĻIEM, vai drīkst jūsu šķīvi paņemt?" Es neizturēju un painteresējos, vai pavārs ir beidzis klapēt manas kotletes atliekas un tagad sāks mizot kartupeļus, bet izrādījās, ka kartupeļus varēs dabūt ātrāk, tikai lai tas notiktu, man šķīvis tomēr esot uz brīdi jānoņem. Tā arī bija, pēc divām minūtēm šķīvis atgriezās ar visām piedevām. Oficiantei pametot notikuma vietu (galdiņu) vēl viņai nopakaļus nobļāvos "a manu minerālūdeni jūs arī atnesīsiet?" kam sekoja uzņemtā kursa maiņa no virtuves durvīm uz bāru, lai to ielietu - arīdzan bija piemirsies.
Visbeigās jāpiemetina, ka lai cik ļoti kuriozi neizvērtās viss pasākums, visticamāk mēs tur tomēr atgriezīsimies, jo viss ko mēs esam šajā vietā pasūtījuši ir bijis tik gards, ka varētu arī rindā pēc tā stāvēt, ja būtu nepieciešamība. |
lapsu_aacis: :DDD
es nenotureetos kaadus atvadpodus nenogaazusi.... #1 2010-06-28 20:30
kokote: ...labs pastāsts...sevišķi beigas (uz tādas pozitīvās nots bez ganīšanās)..:))
PS. varbūt pavāram brāļameita ciemos no kāda Ukrainas miesta atbraukusi un pie darba pielikta.:)) #2 2010-06-28 20:31
Tessa: jap.jataisa savs restuzis Riiga,lai butu kak v luchshih domah Parizha!!/aplaizas,skatoties uz svaigi izvariitajiem un apceptajiem varenjikiem ar biezpienu/ #3 2010-06-28 20:57
Rendez: Labs gadījums iz dzīves:)) #4 2010-11-21 17:52
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
